Žurnāls "Spārni riteņiem" - Es drīkstu

Jaunie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti"

Mon, 06 Jun 2022 15:14:00 +0000

Asistenta pakalpojums lielākā apjomā būs pieejams:

nepilngadīgām personām, kuras regulāri apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas;

pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai.

Vairākas izmaiņas plašākai asistenta pakalpojuma pieejamībai paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 316 “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti” grozījumi, kas stājas spēkā piektdien, 27. maijā.

Bērniem, kuri regulāri apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas, asistenta pakalpojuma apjoms no 80 stundām palielināts uz 100 stundām mēnesī.

Pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai (ja apmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu), ņemot vērā asistenta atbalsta intensitātes līmeni, pakalpojumam paredzētas 50 vai 100 stundas mēnesī līdzšinējo 40 vai 80 stundu vietā.

Savukārt, ja asistenta pakalpojumu izmanto citām darbībām, ir paredzētas 30 vai 60 stundas mēnesī līdzšinējo 15 vai 30 stundu vietā, informē Labklājības ministrija.

Izmaiņas nosaka arī papildu atbalstu, lai kompensētu transporta izdevumus tām personām, kuras asistenta pakalpojumam piešķirto stundu ietvaros regulāri apmeklē ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pasākumus.

Normatīvajā aktā ir definēti arī kritēriji asistenta pakalpojuma nepieciešamībai vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs gadījumos, kad izglītojamā persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu un tai vairs nav tiesību saņemt asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, pamatojoties uz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Jaunā redakcijā ir izteikts noteikumu 1. pielikums “Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšana”.

Avots: https://lvportals.lv/skaidrojumi/341458-paplasina-iespejas-asistenta-pakalpojuma-izmantosanai-2022

Atlaižu par elektroenerģiju saņemšana aizsargātajiem lietotājiem

Wed, 10 Nov 2021 11:28:00 +0000

Pārbaudiet, vai piešķirta atlaide elektrībai, ja jums ir noteikta invaliditātes grupa vai ietilpstat atlaižu saņēmēju grupā. Izrādās, ka, pretēji solītajam, pilnīgi automātiski atlaide par elektroenerģiju netiek piešķirta.

Ja esat aizsargātais lietotājs un jums pienākas atlaide, lai to saņemtu, caur internetbanku ir jāielogojas elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēja mājaslapā (šobrīd atlaides piešķir Elektrum un Tet, lai gan pēc likuma drīkst piešķirt jebkurš elektrības piegādātājs) un jāatzīmē, ka vēlaties saņemt atlaidi.

Foto: https://neatkariga.nra.lv/izpete/352077-ekspresjautajums-vai-elektribas-cena-pieaugs-ari-aizsargatiem-lietotajiem

Ja nav iespējams ielogoties elektrības piegādātāju mājaslapā, piezvaniet savam elektrības piegādātājam un palūdziet atzīmēt jūsu līgumā, ka vēlaties saņemt atlaidi. Jūsu piekrišana ir nepieciešama.

Elektroenerģijas piegādātāji diemžēl neinformē, ka pieteikums ir papildus jāapstiprina, lai gan iepriekš tika ziņots, ka atlaides, piemēram, personas ar 1. gr. invaliditāti saņems automātiski, balstoties uz VDEĀVK datiem. Dati no VDEĀVK, acīmredzot, ir saņemti, tomēr, lai atlaide tiktu piešķirta, lietotājam arī no savas puses jāapstiprina, ka viņš vēlas saņemt atlaidi, citādi atlaides nebūs.

Teksts Elektrum mājaslapā vēsta: "Ja esat aizsargātais lietotājs un līgums ir uz jūsu vārda, atbalsts tiks attiecināts uz jūsu līgumu automātiski [....]" Avots: https://www.elektrum.lv/lv/majai/atbalsts-norekiniem-par-elektribu/atbalsts-norekiniem-par-elektribu/

Atgādinu, ka no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. decembrim tiks piemērotas sekojošas atbalsta summas:

daudzbērnu ģimenēm (kurās vismaz viens no bērniem vecumā no 18 līdz 24 gadiem iegūst vispārējo, augstāko vai profesionālo izglītību ārzemēs) tiks piemērots atbalsts 20 eiro apmērā mēnesī;
personām ar 1. grupas invaliditāti, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns invalīds vecumā līdz 18 gadiem vai trūcīgām un maznodrošinātām personām tiks piemērots atbalsts 15 eiro apmērā mēnesī.

(No 1. septembra līdz 1. novembrim attiecīgi bija 5 eiro vai 10 eiro mēnesī, atbilstoši saņēméja kategorijai).

Ja persona atbilst vairākām atlaižu saņēmēja grupām, atlaides par elektrību summējas.

Informāciju apkopoja Santa Survila.

Kā piešķir invaliditāti, un kādi ir nosacījumi? Kas, kam un kā to piešķir? Ko darīt, ja VDEĀVK lēmums neapmierina??

Sun, 21 Mar 2021 19:04:00 +0000

Lai gan dzīvojam 21. gadsimtā, kad tehnoloģiju attīstība ir gluži fantastiska, cilvēka organisms revolucionāras izmaiņas nav piedzīvojis. No vienas puses, tehnoloģijas uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti un zināmā mērā to pat aizsargā, taču, no otras puses, rodas jaunas, līdz šim nebijušas problēmas un ķibeles, kas cilvēkam par labu nenāk.

Tāpēc, lai kā to negribas, dzīvē var rasties situācijas, kad mūs piemeklē nopietni veselības traucējumi. Tik nopietni, ka tiek apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, ir traucētas fiziskās vai garīgās spējas, darbspējas un pašaprūpe. Tad ir nepieciešama atbalsts un, iespējams, jānosaka invaliditāte.

Kad nosaka invaliditāti?

Slimība pati par sevi nav pamats, lai piešķirtu invaliditātes statusu. Invaliditātes grupas piešķiršanas pamats ir slimības izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi. Veicot invaliditātes ekspertīzi, vērtē arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (piemēram, ierobežojumus pārvietoties, veikt pašaprūpi u.c.). Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, un pie vienas un tās pašas diagnozes, ņemot vērā konkrētajā gadījumā personai esošo funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, var pieņemt lēmumu par I, II vai III invaliditātes grupas noteikšanu vai invaliditāti nenoteikt.

Invaliditāti var noteikt cilvēkiem ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ viņi ir nepārtraukti ārstējušies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas un ja cilvēkam ir radušies stabili funkcionēšanas traucējumi, ko apliecina medicīniski dokumenti. Ja veselības traucējumi ir ļoti smagi un ar nelabvēlīgu prognozi, uz invaliditātes ekspertīzi, konsultējoties ar savu ārstu, var pieteikties arī, negaidot sešu mēnešu ārstēšanās laiku.

Kas valstī nosaka invaliditāti?

Latvijā invaliditātes ekspertīzi veic neatkarīga, profesionāla iestāde – Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK izsniedz ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Papildus VDEĀVK jāiesniedz personas iesniegums, funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa un citi medicīniskie dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei. Invaliditātes ekspertīze ir bezmaksas pakalpojums.

Kā nosaka invaliditāti?

VDEĀVK ārsti izvērtē iesniegtos dokumentus un nosaka, vai invaliditātes ekspertīzi personai veikt rakstveida procesā (bez personas piedalīšanās), vai uzaicināt personu uz ekspertīzi klātienē VDEĀVK telpās. Klātienes ekspertīze parasti nepieciešama tad, ja jāuzdod papildu jautājumi vai radušās neskaidrības.

Latvijā invaliditātes noteikšanai izmanto PasaulesVeselības Organizācijas Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā iekļautās kategorijas. Tas nozīmē, ka tiek vērtētas arī cilvēka funkcionēšanas spējas, nevis tikai slimības diagnoze.

Bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās. Pilngadīgām personām invaliditāti nosaka grupās. I grupa – ļoti smaga invaliditāte – tiek piešķirta cilvēkiem ar 80 līdz 100 procentu darbspēju zaudējumu. II grupa – smaga invaliditāte – cilvēkiem ar 60 līdz 79 procentu darbspējas zaudējumu. III invaliditātes grupa, kuru piešķir cilvēkiem ar mēreni izteiktu invaliditāti, kuriem vērojams 25 līdz 59 procentu darbspēju zaudējums.

Uz kādu termiņu nosaka invaliditāti?

Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Atsevišķos gadījumos arī uzreiz uz periodu līdz 18 gadiem.

Cilvēkiem no 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, tiek piešķirta invaliditāte uz mūžu.

Ko darīt, ja cilvēku neapmierina VDEĀVK lēmums?

VDEĀVK komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt komisijas vadītājam. Tad lieta tiek skatīta un vērtēta no jauna. To jau veic citi ārsti eksperti. Savukārt, ja arī jaunais vērtējums neapmierina, tad VDEĀVK vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Plašāk par invaliditātes noteikšanas kārtību var uzzināt internetā VDEĀVK mājaslapā - http://www.vdeavk.gov.lv/

#invaliditāte #dažādība #cilvēkiarinvali

Kādu atbalstu var saņemt pieaugušas personas ar invaliditāti

Sun, 21 Mar 2021 19:02:00 +0000

Atvieglojumi,
Pakalpojumi,
Finansiāls atbalsts,
Atbalsts no pašvaldības,
ES fondi.

Būtiskas izmaiņas asistenta pakalpojumu saņemšanā no 2021. gada 1. jūlija

Sat, 24 Oct 2020 14:11:00 +0000

Galvenās izmaiņas, kas tika atbalstītas un publicētas izdevuma Latvijas Vēstnesis konceptuālajā ziņojumā “Par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu” 2020. gada 9. oktobrī.
Asistenta atalgojums tiks palielināts. No 2021. gada 1. jūlija asistenta pakalpojuma vienas stundas izmaksas būs 4.50 eiro (pirms nodokļu nomaksas).
Stundas, kuras persona saņem asistenta pakalpojumā, vairs netiks summētas. 160 stundas mēnesī
(40 stundas nedēļā) no 2021. gada 1. jūlija varēs saņemt tikai noteiktas iedzīvotāju grupas.
Tiks atbalstīts 5. nodaļā ietvertais 1.A risinājums, un tā īstenošana tiks uzsākta no 2021. gada 1. jūlija.
Ar visu ziņojuma tekstu varat iepazīties šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2020/199.5
Vienkāršota atskaitīšanās kārtība par pakalpojuma sniegšanu, un, atbilstoši anketas aizpildīšanas datiem,  mēnesī tiks piešķirts noteikts stundu skaits, ko asistenta pakalpojuma saņēmējs varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. 
Bērniem ar invaliditāti, kuriem irnepieciešama palīdzība, lai pārvietotos ārpus mājokļa, bet kuriem nav nepieciešama īpašā kopšana un viņi nekvalificējas asistenta pakalpojuma saņemšanai, no nākamā gada jūlija būs pieejams pavadoņa pakalpojums.
Bērni ar invaliditāti, kuriem ir nepieciešama īpašā kopšana un palīdzība pārvietošanās atbalstam un pašaprūpei ārpus mājokļa, varēs saņemt asistenta pakalpojumu (konstantas 80 stundas mēnesī). 
Pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu (līdz 80 stundām mēnesī) bez ienākumu situācijas izvērtējuma piešķirs bērniem ar invaliditāti, kuriem ir nepieciešama īpašā kopšana, ja bērna vecāki vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un pašvaldības sociālais dienests konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.Tādējādi visiem bērniem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, ir iespēja saņemt
atbalstu no 80 līdz 160 stundām mēnesī, savukārt bērniem, kuri nav kopjami, bet kuriem ir nepieciešama palīdzība, lai pārvietotos ārpus mājokļa, atbalstu 60 stundas mēnesī.
Sīkāka informācija: http://www.lm.gov.lv/.../91942-no-nakama-gada-julija...

Kas jāņem vērā, intervējot personu ar garīga rakstura traucējumiem (Nr. 14)

Thu, 20 Feb 2020 15:11:00 +0000

Pēdējā laikā medijos daudz tiek runāts par personas privāto datu aizsardzību, kā arī par personas tiesībām uz informācijas neaizskaramību medijos. Kā tas patiesībā notiek dzīvē, iztaujājot personu ar mentālās veselības traucējumiem par viņa diagnozi, žurnāla "Spārni riteņiem" redaktore Santa Survila komentē situāciju, atsaucoties uz Diānas Ponaskovas piemēru.

Santa Survila: robežas pastāv personīgo datu izpaušanai, iztaujājot personu ar mentālās veselības traucējumiem par viņa diagnozi?

Diāna Ponaskova: Būtiskais jautājums ir par to, cik ētiski ir medijam vaicāt cilvēkam ar intelektuāliem traucējumiem vai mentālās veselības invaliditāti par viņa veselības stāvokli raksturojošiem aspektiem - medikamentiem, simptomātiku, invaliditātes izpausmēm, diagnozi vai terapiju? Cik ētiski ir vaicāt to arī ar veselības aprūpi vai citu invaliditātes diskursu skarošo tēmu kontekstā, ņemot vērā, ka cilvēkam ar mentāliem traucējumiem, iespējams, nav tik augsta intelektuālā kapacitāte, lai nepakļautos uzdoto jautājumu spiedienam? Tāpēc varbūt mediju pārstāvjiem, kuri rada saturu sociālo jautājumu izklāstam, ir skaidri jādefinē, kur jānovelk robeža starp cilvēka privātiem datiem un mediju dienas kārtībā nepieciešamo datu ievākšanu sociālās tēmas satura izveidei.

Minēšu piemēru. Medijos bija vērojams sižets, kurā invaliditātes un nodarbinātības kontekstā tika iztaujāts respondents, kurš sižeta laikā atzina, ka viņam ir psihiska saslimšana - šozofrēnija. Tie ir sensitīvi dati, kuru izpaušanai, iespējams, nepieciešams medicīnisks vai pētniecisks, nevis izglītojoši-izklaidējošs konteksts. Īpaši apzinoties to, ka cilvēkiem ar mentāliem traucējumiem jau tā ir milzīgs stigmatisma slogs, kas ierobežo cilvēku ne tikai gūt izglītību, būt nodarbinātam darba tirgū u.c., bet arī saņemt citus atbilstošus sociālus pakalpojumus, tai skaitā dzīvot patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi atbilstoši cilvēktiesībām. Tādēļ diagnozes un to izskanēšana medijos paliek kā sensitīvs jautājums. Lielākoties cilvēku invaliditātes diagnozes medijos tiek atspoguļotas labdarības kontekstā, kad vāc ziedojumus konkrētas saslimšanas ārstēšanai, nevis populistiski tiecoties šādā veidā celt invaliditātes problēmjautājumus.

Santa Survila: Ja cilvēkam ar invaliditāti tiek jautāts, kāda viņam ir diagnoze, un aptaujātais atbild, ka tā ir, piemēram, šizofrēnija, tādā gadījumā runa ir par neredzamo invaliditāti. Taču personai ar kustību traucējumiem invaliditāte ir redzama un to noslēpt nav iespējams.

Kāda ir mediju ētika no šī aspekta? Ja intervējamais šādā situācijā atklāj sensitīvus datus par sevi, vai šo informāciju drīkst izmantot publikācijās vai pārraidēs?

"Saskaņā ar ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu, dati par reliģisko un politisko pārliecību, veselību u. c. ir sensitīvi, tāpēc tiem ir īpaša aizsardzība.

Regula noteic, ka dalībvalstu tiesību aktos jāsaglabā līdzsvars starp vārda un informācijas brīvību (tostarp žurnālistu izteiksmes, mākslinieciskās vai literārās izpausmes brīvību) un tiesībām uz personas datu aizsardzību.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīvo regulējumu datu Regulā precīzāk ir definēti veselības dati: tie ir personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai mentālo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par personas veselības stāvokli.

Regula ievieš jaunu jēdzienu līdzšinējo sensitīvo datu vietā – „īpašas kategorijas personas dati" (Vispārīgā datu aizsardzības regula, www.tiesibsargs.lv).

Santa Survila: Līdz ar to, piemēram, arī darba devējs nedrīkst jautāt personas personīgos datus sakarā ar veselības stāvokli (jebkurām saslimšanām), tai skaitā par invaliditāti. ir gadījumi, kad personai ir neredzama invaliditāte, kas ārēji neizpaužas.

Veselības dati ir sensitīva informācija - īpašas kategorijas personas dati, kuru cilvēks var atklāt par sevi vai ne, ja to nevēlas. Tomēr, ņemot vērā, ka intervētajai personai ir mentāla rakstura traucējumi, iespējams, ka viņa nespēja pilnībā izvērtēt situāciju, nezinot, ka šos personīgos datus par sevi var neizpaust.

Kur sākas un kur beidzas mediju ētika?

Žurnālistu ētikas kodeksa 2.7 punktā ir teikts:

"Žurnālistam ir jāatturas no cilvēka etniskās izcelsmes, tautības, profesijas, politiskās pārliecības, reliģisko uzskatu vai seksuālās orientācijas pieminēšanas, ja šīm detaļām nav nozīmes attiecīgajā kontekstā, it sevišķi, ja šādu faktu pieminēšana var šķist aizskaroša."

Uzskatu, ka zem šī punkta kā papildus iezīme klāt noteikti jāpiemin, ierakstot kodeksā arī personas veselības stāvokļa detaļu sīkāka pieminēšana, kā arī personu ar mentāla rakstura saslimšanām aizsardzība, jo persona var pilnībā neizprast situāciju un neredzēt to no dažādiem skatu punktiem.

Santa Survila: kad intervējamā persona ir izpaudusi par sevi informāciju, kuru bija tiesīga neatklāt, izvērtēšana un atbildība noteikti būtu jāuzņemas žurnālistam, jo:

1. Tas bija neētiski, jo tika pārkāpts personas privātums.

2. Žurnālists ieguva sensitīvus datus.

3. Persona sava veselības stāvokļa dēļ neapzinājās savu atbilžu iespējamās sekas un ietekmi uz turpmākajām darba gaitām, un žurnālists tādējādi var iegūt ziņas, kas vēlāk apzināti vai neapzināti var tikt izmantotas pret personu.

3. Situācija ir pretrunā ar mediju ētikas kodeksa pamatprincipiem.

Valsts apmaksāta veselības aprūpe mājās (Nr. 13)

Tue, 24 Sep 2019 10:49:00 +0000

Veselības aprūpe mājās ietver medikamentu ievadīšanu; enterālu barošanu caur zondi; urīna ilgkatetera un mākslīgās atveres maiņu un aprūpi; ādas bojājumu aprūpi; ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju; parenterālu barošanu bērniem, kuri atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) paliatīvā kabineta uzskaitē; rehabilitāciju bērniem, kuri atrodas paliatīvajā aprūpē; rehabilitāciju insulta pacientiem un pacientiem ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājumiem.

Veselības aprūpi mājās iedzīvotājiem sniedz sertificēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), bet medicīnisko rehabilitāciju – sertificēts fizioterapeits vai fizioterapeita asistents, ergoterapeits vai audiologopēds.

Ar plašāku informāciju par iedzīvotāju grupām, kuras ir tiesīgi saņemt veselības aprūpi mājās un kārtību, kādā veselības aprūpe mājās tiek sniegta, var iepazīties infografikā “Veselības aprūpe mājās”.

Saraksts ar ambulatorajām iestādēm, kuras sniedz veselības aprūpi mājās, pieejams NVD interneta vietnē www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Veselības aprūpes pakalpojumi” – “Veselības aprūpe mājās” vai "Medicīniskā rehabilitācija”.

Avots: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/aktualitates/970-valsts-apmaksata-veselibas-aprupe-majas

Tehnisko palīglīdzekļu saņemšana ar kompensācijas mehānismu (Nr. 12)

Sun, 07 Apr 2019 17:26:00 +0000

Ja Jūsu vajadzībām neatbilst Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra piedāvātais tehniskais palīglīdzeklis, Jūs to varat iegādāties ar kompensācijas mehānismu Eiropas savienības valstīs, Eiropas ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā.

Lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli ar kompensācijas mehānismu, klientam ir jābūt reģistrētam rindā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai un papildus jāiesniedz:

iesniegums ar lūgumu saņemt tehnisko palīglīdzekli ar kompensācijas mehānismu.

Uzmanību:
Klients var vienlaicīgi iesniegt dokumentus tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (iesniegums un Ārstējošā ārsta atzinums) un iesniegumu par tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu ar kompensācijas mehānismu.

VTPC izskatīs Jūsu iesniegtos dokumentus un nosūtīs lēmumu. Pozitīva lēmuma gadījumā norādīs iespējamo kompensējamo summu un papildus iesniedzamos dokumentus kompensācijas saņemšanai.

Saņemot pozitīvu lēmumu, Jūs varat doties izvēlēties sev piemērotu tehnisko palīglīdzekli. Tehnisko palīglīdzekli ar kompensācijas mehānismu iegādāties drīkst tikai pēc funkcionēšanas komisijas lēmuma atļaut tehnisko palīglīdzekli saņemt ar kompensācijas mehānismu. Pēc tehniskā palīglīdzekļa iegādes, Jums jāiesniedz lēmumā norādītie dokumenti.

Informējam, ka VTPC var pieprasīt uzrādīt iegādāto tehnisko palīglīdzekli.

Kā saņemt tehnisko palīglīdzekli ar kompensācijas mehānismu, ja persona to iegādājas par saviem līdzekļiem Eiropas valstīs.

1. Solis

Persona iesniedz dokumentus VTPC, lai reģistrētos rindā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.

Iesniedzamie dokumenti:

Iesniegums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai;
Ārstējošā ārsta atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai;
Iesniegums ar lūgumu saņemt tehnisko palīglīdzekli ar kompensācijas mehānismu.

2. Solis

VTPC izskata iesniegtos dokumentus.

Ja dokumenti sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, saprotami un kvalitatīvi – VTPC pieņem lēmumu par reģistrēšanu rindā un par iespējamo kompensācijas apmēru;
Ja dokumentos sniegtā informācija ir nepietiekama lēmuma pieņemšanai, VTPC pieprasa papildus dokumentus vai uzaicina personu uz Funkcionēšanas novērtēšanas komisiju.

3. Solis

VTPC nosūta personai lēmumu, kur pozitīva lēmuma gadījumā norāda iespējamo kompensējamo summu un papildus iesniedzamos dokumentu kompensācijas saņemšanai.

4. Solis

Persona pēc tehniskā palīglīdzekļa saņemšanas iesniedz pieprasītos dokumentus VTPC.

5. Solis

VTPC uzaicina personu, līdzi ņemot jauno iegādāto tehnisko palīglīdzekli uz Funkcionēšanas novērtēšanas komisiju;
VTPC izvērtē iesniegtos dokumentus un tehnisko palīglīdzekli;
VTPC pieņem lēmumu par kompensācijas summu un tās piešķiršanu.

6. Solis

VTPC nosūta personai lēmumu.

7. Solis

Persona veic vienreizējo iemaksu VSIA NRC "Vaivari" kontā vai kasē;
VTPC pārskaita kompensējamo summu.

Avots: https://www.vtpc.lv/lv

Atgūstiet pārmaksātos nodokļus (Nr. 10)

Sun, 27 May 2018 13:54:00 +0000

Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt tie nodokļu maksātāji, kuri vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem var saņemt, ja iedzīvotājs ir strādājis un maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli. 2018.gada laikā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var pieprasīt par 2017., 2016. un 2015. gadu.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, fiziskajai personai ir jānorāda savs norēķinu konts kredītiestādē, uz kuru VID pārskaitīs pārmaksu triju mēnešu laikā.

Avots: https://www.vid.gov.lv/lv/attaisnotie-izdevumi-0

Valdība apstiprina Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu (Nr. 9)

Sun, 26 Nov 2017 16:25:00 +0000

Pilnu medicīnisko pakalpojumu klāstu Latvijā varēs saņemt tie, par kuriem ir samaksāts sociālais nodoklis 1% apmērā no minimālās algas 2018. gadā, 3% 2019. gadā un 5% 2020. gadā.

26.septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas izstrādāts, lai noteiktu veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru, kā arī regulētu valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu (sasniedzot finansējuma apmēru 4% no IKP 2020.gadā), tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.

Likumprojekts paredzētu, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas*. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā**.

Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilpst:

ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe;
zobārstniecības palīdzība;
ārstu speciālistu sniegtā aprūpe (sekundārā ambulatorā palīdzība);
medicīniskā aprūpe mājās;
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pakalpojums;
palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (traumpunktos);
diagnostiskie izmeklējumi;
ārstniecība dienas stacionārā;
stacionārā aprūpe (neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās, observācijas gultas, plānveida stacionārā palīdzība, neatliekamā medicīniskā palīdzība ambulatori slimnīcas Uzņemšanas nodaļā);
valsts kompensējamie medikamenti;
medicīniskā rehabilitācija.

Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji vai atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, vai nebūs veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu (veselības aprūpes minimumu):

neatliekamo medicīnisko palīdzību;
dzemdību palīdzību;
zobārstniecības palīdzību akūtos gadījumos;
ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;
veselības aprūpes pakalpojumus saslimšanu ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā.

*Piemēram, bērni (līdz 18 gadu vecumam), pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas, I un II grupas invalīdi, personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, vai ir pilna laika studējošie u.c.

**2018.gadā – 1% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas;2019.gadā – 3% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas; 2020.gadā – 5% no divpadsmitkārtīgās minimālās mēneša darba algas.