Sēklas mūsu uzturā (Nr. 7)
Sēklās ir dzīvība. Tās ir dzīvs ēdiens. Svaigas sēklas ir ļoti barojošas. Lielāko daļu kaloriju cilvēks uzņem tieši no ēdamajām sēklām vai graudiem, piemēram, pākšaugiem vai riekstiem. No sēklām iegūst augu eļļu, dzērienus, garšvielas un vērtīgas ēdiena piedevas.
Lietošana
Lai iegūtu maksimālu labumu no sēklām, tās ir jālieto svaigas. Termiska apstrāde veicina toksīnu veidošanos, bet vitamīni, minerālvielas un ēteriskās eļļas denaturējas (zaudē savu dabisko struktūru un aktivitāti). Grauzdētas sēkliņas vairs nav „dzīvs ēdiens”. Pasaulē nav tādu sēklu, kas spētu izturēt karsēšanu un cepšanu, nezaudējot savu uzturvērtību. Tāpēc vienmēr jāpatur prātā, ka sēklas uzturā jālieto svaigas. Tās var mērcēt, malt vai sagrūst piestā, it īpaši tad, ja to ārējais apvalks ir pārāk ciets, lai to sakošļātu.
Ir jāizvēlas svaigas un nesālītas, negrauzdētas un neglazētas sēklas. Nav ieteicamas cukurotas sēklas.
Čia jeb Spānijas salvijas sēklas
Ieteicamā porcija vienai reizei – 1 tējkarote.
Čia sēklās ir
- 2,5 reizes vairāk olbaltumvielu nekā pupās;
- trīsreiz vairāk antioksidantu nekā mellenēs;
- trīsreiz vairāk dzelzs nekā spinātos;
- sešreiz vairāk kalcija nekā pienā;
- septiņas reizes vairāk C vitamīna nekā apelsīnos;
- astoņas reizes vairāk Omega-3 nekā lasī;
- desmit reizes vairāk šķiedrvielu nekā rīsos;
- piecpadsmit reizes vairāk magnija nekā brokoļos.
Vitamīni un minerālvielas, ko satur čia sēklas, ir lielisks šķiedrvielu, olbaltumvielu un antioksidantu avots; tas ir augs, kurā ir visvairāk Omega-3 taukskābju. Čia sēklu lietošana uzturā var palīdzēt mazināt locītavu sāpes, samazināt svaru, paaugstināt enerģiju un pasargāt no nopietnām saslimšanām, tādām kā diabēts un sirds slimības.
Čia sēklas satur glutēnu, tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem ar celiakiju vai alerģiju pret glutēnu.
Čia sēklas tradicionāli uzturā lieto Meksikas, ASV
dienvidrietumu un atsevišķu Latīņamerikas reģionu iedzīvotāji, un tā bija ļoti
iecienīts pārtikas produkts senajās acteku ciltīs. Jezuītu hronisti apgalvo, ka
viņu uzturā čia sēklas bija trešajā vietā pēc pupām un kukurūzas, apsteidzot
amarantu.
Linsēklas
Ieteicamā porcija vienā reizē (samaltā veidā): 1-2 ēdamkarotes.
Linsēklu šķiedrvielas pazemina lipīdu līmeni asinīs un regulē apetīti. Kopenhāgenas universitātes zinātnieku pētījumi parāda, ka linsēklas mazina izsalkuma sajūtu un palīdz cīnīties ar lieko svaru.
Lini tiek audzēti jau daudzus gadsimtus, un to labās īpašības ir vispārzināmas. Hipokrāts rakstīja, ka linsēklas palīdz pret vēdersāpēm, bet Francijas imperatoram Kārlim I Lielajam tik ļoti garšoja linsēklas, ka viņš izdeva īpašu rīkojumu, kurā visiem bija pavēlēts tās lietot uzturā.
Linsēklu labās īpašības veido linskābe, augsts šķiedrvielu saturs un lignāna (augu fenolu savienojumu - antioksidantu) pārpilnība.
Ēteriskā linskābe ir ārkārtīgi iedarbīgs pretiekaisuma līdzeklis. Tā kavē iekaisuma izraisītāju izdalīšanos un pazemina asinīs C-reaktīvā proteīna – iekaisuma indikatora – saturu. Linskābe un lingāna kopdarbība kavē augoņu veidošanos dzīvniekiem un mazina audzēju rašanos cilvēkiem.
Linsēklu šķiedrvielas uztur normālu zarnu trakta darbību. Vienā ēdamkarotē veselu linsēklu ir tikpat šķiedrvielu, cik pusglāzē auzu kliju. Šķīstošās šķiedrvielu daļas pazemina holesterīna līmeni asinīs un samazina infarkta un insulta risku.
Maltas linsēklas ir veselīgākas nekā veselas. Sēklas var
samalt kafijas dzirnaviņās vai blenderī un pievienot graudaugu ēdieniem,
cepumiem un augļu kokteiļiem.
Ķirbju sēklas
Ieteicamā porcija vienā reizē – pusglāze.
Tās ir vienīgās sēklas, kas uzlabo alkalīna rādītājus asinīs. Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā, ka lielākā daļa mūsdienās lietoto produktu rada skābu vidi.
Ķirbju sēklas ir bagātas olbaltumvielām. Simts grami sēklu nodrošina 54 procentus no dienā nepieciešamās proteīnu devas.
Daudzi cilvēki lieto vitamīnus, lai kompensētu B grupas vitamīnu trūkumu. Ķirbja sēklas ir ļoti labs sintētisko preparātu aizstājējs, jo tajās ir visi B grupas vitamīni: tiamīns (B1), riboflavīns (B2), niacīns (nikotīnskābe), pantotēnskābe, piridoksīns (B6) un folskābes sāļi.
Cilvēkiem, kuriem ir slikts noskaņojums, ķirbju sēklas palīdzēs uzveikt depresiju un uzlabot omu.
Regulāra ķirbju sēklu lietošana uzturā var novērst nierakmeņu izveidošanos. Spriežot pēc pētījumu rezultātiem, ķirbju sēklas neļauj nierēs izveidoties akmeņiem no kalcija oksalāta.
Vēl viena ķirbju sēklu priekšrocība ir tā, ka tās izvada
no organisma parazītus, it īpaši plakantārpus.
Sezama sēklas
Sezama sēkliņas ir viena no senākajām ēdiena piedevām. Ļoti vērtīga ir sezama eļļa, ko var ilgi uzglabāt.
Sezama sēklas ir vērtīgas kā labs mangāna un vara avots. Tās ir bagātas ar kalciju, magniju, dzelzi un fosforu. Sezama sēklās ir daudz B1 vitamīna, cinka un šķiedrvielu. Bez visa šī sezama sēklās vēl ir divas unikālas vielas – sezamīns un sezamolīns, kas cilvēkiem pazemina holesterīna līmeni asinīs. Dzīvniekiem tās palīdz pret asinsspiediena paaugstināšanos un pastiprina E vitamīna piesātinājumu audos. Sezamīns pasargā aknu šūnas no antioksidantu radītiem bojājumiem.
Saulespuķu sēklas
Šīs sēkliņas ir brīnišķīgs dabīgā taukos šķīstošā antioksidanta – E vitamīna – avots. E vitamīns neitralizē brīvos radikāļus, novēršot tauku molekulu struktūru – šūnu membrānas, smadzeņu šūnu un holesterīna - bojājumus.
Saulespuķu sēklas ir ļoti bagātas ar fitosterīnu. Šīs vielas struktūra ir līdzīga holesterīnam. Lietots mērenās devās, fitosterīns pazemina holesterīna līmeni asinīs. Tas pastiprina imunitāti un samazina iespēju izveidoties atsevišķu veidu audzējiem.
Saulespuķu sēklās ir daudz magnija. Veicot pētījumus, ir
atklāts, ka magnijs atvieglo bronhiālās astmas pazīmes, pazemina asinsspiedienu,
novērš migrēnas sāpes un infarkta un insulta risku.
Izmantotais avots:
http://animalworld.com.ua/news/TOP-10-samyh-poleznyh-semechek-i-zjoren