Žurnāls "Spārni riteņiem" - Esmu vesels

Rabarberi

Mon, 06 Jun 2022 15:05:00 +0000

Latīniskais nosaukums- Rheum.

Rabarberi uzlabo garastāvokli, nostiprina kuņģa – zarnu traktu, veicina aknu darbību, uzlabo apetīti, mazina slāpju sajūtu, novērš sliktu dūšu. Attīra asinis, palīdz sirds nepietiekamības gadījumā. Lieto arī hemoroīdu, caurejas, hepatīta, drudža gadījumos.

Rabarbera dzimtene ir Rietumķīnas un Austrumtibetas kalniene. Kā ārstniecības augs tas pazīstams gandrīz piecus tūkstošus gadu, no Ķīnas nonācis Persijā un Senajā Grieķijā. Par tā lietderību dažādu kaišu, tostarp astmas, ārstēšanā rakstījis Avicenna, un, pateicoties viņam un arābu ārstiem, to iepazina viduslaiku Eiropa. Pirmais no eiropiešiem Ķīnā pabija un tur rabarberu vākšanu novēroja lielais 13. gadsimta ceļotājs venēcietis Marko Polo. Lai iegūtu izejvielu preparātu izgatavošanai, praktizē rabarberu kultivēto šķirņu audzēšanu. Lielāko daļu šīs izejvielas iegūst Ķīnā no 5-10 gadīgiem augiem. Šis augs mēdz sasniegt 2-3 m augstumu. Auga kultivētajām dārza šķirnēm piemīt tādas pašās īpašības, kā savvaļā augošajiem augiem. Saknes ievāc no 5-10 gadīgiem augiem. Pagatavo drogas. Galvenās aktīvās vielas ir miecvielas un antrahions.

Sakņu pulveris. Augu ieteicams izmantot atslābinošo un lieko svaru pazeminošo tēju sastāvos. Nelielās devās (0.05-0.5 g) sakņu pulveri izmanto kuņģa – zarnu trakta iekaisumu gadījumos. Daudz lielākā devā tas iedarbojas kā atslābinošs līdzeklis. Iesaka lietot aizcietējumu gadījumos. Nav ieteicams lietot grūtniecības, menstruāciju laikā. Pielieto bērniem caurejas gadījumā, kad parādās pirmie zobiņi. Pie ilgstošas lietošanas jāuzmanās, jo organisms var zaudēt pārāk daudz kālija.

Rabarberu sastāvs ir visai daudzveidīgs. Tajos ir daudz askorbīnskābes, arī A, E , C (14-20 mg/%), P (līdz 80 mg/%) un daži B grupas vitamīni, rutīns, nātrijs, kālijs, magnijs, dzelzs, jods, organiskās skābes, pektīni, cukuri, miecvielas, flavonoīdi un daudz kas cits. Kāti ir bagāti ar organiskajām skābēm (ābolskābe – 1.58-2.6%, citronskābe, dzintarskābe, skābeņskābe). Tautas medicīnā svaigus rabarberus izmantoja kā spēcinošu, temperatūru pazeminošu, dažādus šķidrus izdalījumus un asinsradi veicinošu līdzekli. Kopš sirmas senatnes lietoja rabarberu kātus un sulu, lai ārstētu aknu un kuņģa – barības trakta kaites. Mūsdienu medicīna norāda, ka šis augs sekmē kuņģa sekrēciju, palīdz pie pazemināta kuņģa skābes daudzuma, uzlabo apetīti, nostiprina kuņģa gļotādas sīkos asinsvadiņus, kā arī uzlabo aknu stāvokli un noder pie vieglas formas hipertonijas. Augstais kālija saturs labvēlīgi iespaido sirds slimniekus un veicina urinēšanu.

Tomēr jāzina: rabarberos – īpaši pēc Jāņiem – veidojas visai liels skābeņskābes daudzums. Tā organismā reaģē ar kalcija sāļiem, veidojot nešķīstošus savienojumus – oksolātus. Šie oksolāti kuņģa – zarnu traktā traucē kalcija uzsūkšanos, turklāt paši viegli nokļūst asinīs, arī tur viegli saistās ar kalciju un palielina oksolātu saturu asinīs. Tas ir bīstami cilvēkiem ar vairogdziedzera darbības traucējumiem, bērniem un grūtniecēm, kam kalcija deficīta dēļ var uznākt muskuļu krampji un tikt traucēta asins recēšana. Paaugstināts oksolātu saturs asinīs veicina akmeņu veidošanos nierēs. Par skābeņskābes pretlīdzekli uzskata ābolu etiķi. To lieto pa 1 tējkarotei uz glāzi ūdens 2 – 3 reizes dienā, tādējādi mainot asins un urīna reakciju uz skābo pusi, palielinot oksolātu šķīstību un izvadīšanu no organisma ar urīnu. Arī piens der, jo tas satur daudz kalcija un tādējādi kavē skābeņskābes nokļūšanu no zarnu trakta asinīs. No skābeņskābes pilnīgi brīvus rabarberus var iegūt, izmantojot veco labo sulu tvaicētāju: divdaļīgu katlu, kur apakšā ielej karsējamo ūdeni, bet augšdaļā ieliek tvaicējamo produktu. Karsējot katlu uz uguns, pa augšpusē esošo caurulīti nāk laukā iztvaicētais koncentrāts, un pēc šīs tehnoloģijas skābeņskābe paliek biezumos. Rabarberus nav ieteicams lietot grūtniecēm un cilvēkiem, kam ir zarnu iekaisumi.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

Novārījums. 2 ēdamk. kaltēti kāti, 1,5 gl. ūdens. Uz lēnas uguns karsē 30 min, nostādina 1 stundu. Dzer 1/3 – 1/2 gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto pie mazasinības, hipertonijas, deguna vai iekšējas asiņošanas, gastrīta ar samazinātu kuņģa sekrēciju, ēstgribas trūkuma, aknu slimībām, vēdera aizcietējumiem, sirdskaitēm.

Uzlējums. 2 tējk. rabarberu saknes, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 2 stundas, dzer pa 1/4 gl. 3 reizes dienā. Lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā, pie saindēšanās ar pārtikas produktiem, dažādām intoksācijām, meteorisma, reimatisma.

Avots: Rabarberi - Fitoterapija.lv

Kādu labumu organismam sniedz banānu lietošana?

Wed, 10 Nov 2021 11:31:00 +0000

Neskatoties uz rudenīgajiem laika apstākļiem, tieši no tālām zemēm nākušais, bet Latvijā jau ļoti iecienītais banāns ir kļuvis par sezonas aktuālo augli. Kādas ir banānu vērtīgās īpašības, un ko darīt, ja sanācis tos nopirkt par daudz? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Tiek uzskatīts, ka banāni ir vieni no senākajiem zināmajiem augļiem, stāsta L. Sondore. Senākās Āfrikā atrastās ziņas par banāniem varētu būt datētas ar 3220. gadu p. m. ē., savukārt uz Ameriku un Eiropu no Rietumāfrikas tos 15. gadsimta sākumā sāka vest portugāļu jūrnieki. Lai gan banāni ir atvesti no Rietumāfrikas, par banānu dzimteni droši var uzskatīt Dienvidaustrumāziju. Kanāriju salās tos komerciāli sāka audzēt aptuveni 19. gadsimta beigās.

Pasaulē ir vairāk nekā 700 banānu šķirņu, kas atšķiras ar mizas biezumu, garšu, izmantojamību, augļa mīkstuma formu un struktūru. Mēs pārsvarā uzturā lietojam deserta augļus.

Kas banānam “vēderā”?

Apēdot banānu, rodas sāta sajūta un enerģijas pieplūdums, saka uztura speciāliste. 100 grami banāna satur vidēji 90 kcal, 22,8 g ogļhidrātu (no kuriem ap 12 g ir cukuri), šķiedrvielas, taukus nelielā daudzumā, kā arī Omega-3 un Omega-6 taukskābes. Banāni satur arī tādus vērtīgus mikroelementus kā kālijs, magnijs, mangāns, fosfors un varš, kā arī C un B6 vitamīnu. Tiek uzskatīts, ka kālijs palīdz ne vien uzturēt normālu arteriālo asinsspiedienu, bet arī uzlabo smadzeņu darbību, atmiņu.

Interesanti, ka banānos ir sastopams triptofāns – neaizvietojamā aminoskābe, kas organismā tiek pārvērsta seratonīnā (laimes hormonā), kurš palīdz mums justies laimīgākiem un mierīgākiem. Kā dabīgu triptofāna avotu banānus var droši lietot uzturā, ja ir miega traucējumi, migrēna, galvassāpes, slikts garastāvoklis, ēšanas traucējumi vai nervozitāte. Triptofāns dabīgi būs sastopams arī auzās, sezama sēklās, riekstos, pienā, jogurtā, biezpienā, žāvētās datelēs, tītara gaļā, pākšaugos un olās.

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa skaidro, ka banāns ir lielisks K, B6, C un A vitamīna avots un satur mikroelementu mangānu. Tas satur arī aktīvo vielu dopamīnu, kas pilda antioksidanta funkciju, kā arī katehīnu, kas mazina sirds un asinsvadu saslimšanu risku. Ar banāniem uzturā jābūt piesardzīgiem cukura diabēta pacientiem, kā arī cilvēkiem, kam bieži ir aizcietējumi.

Tā kā banāni ir bagāti ar kāliju, tie ir sava veida sirds veselības sargs. Banānos esošais B6 vitamīns var mazināt pirmsmenstruālā sindroma simptomus. Turklāt tas ir lielisks pretpaģiru līdzeklis, jo satur daudz cukura un B6 vitamīna, kas atjauno normālu cukura līmeni asinīs un dod enerģiju. Šis dzeltenais auglis rada pozitīvas emocijas drēgnajās rudens dienās, atgādinot par sauli un vasaru, saka farmaceite.

Zaļus, dzeltenus vai pavisam gatavus?

Gatavam, mīkstam banānam būs augstāks glikēmiskais indekss, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Tas nozīmē, ka cukura līmenis asinīs divas stundas pēc banānu apēšanas celsies straujāk. Ja ir jākontrolē cukura līmenis, no banāniem nav jāatsakās pavisam, taču jāizvēlas veikalā zaļāki, negatavāki banāni.

Farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka banāns ir bagāts ogļhidrātu avots. Tas satur saharozi, glikozi un fruktozi. Zaļos, negatavos banānos ir ļoti daudz šķiedrvielu, kas nepieciešamas normālai zarnu trakta darbībai.

Ko darīt, ja iegādāts par daudz?

Vienkāršākais veids ir sagriezt banānus mazos gabaliņos un sasaldēt, iesaka uztura speciāliste Liene Sondore. Šādus banānus var izmantot smūtijos un zaļajos kokteiļos. Tāpat var tiem pievienot jogurtu bez piedevām, nedaudz citrona sulas un blendēt, tā iegūstot paštaisītu augļu-jogurta saldējumu. Banāni labi piestāv pie svaigajiem biezpiena desertiem, taču arī tiem ieteicams pievienot nedaudz citrona vai laima sulas – krāsas un garšas īpašību uzlabošanai.

Foto: https://www.carrefouruae.com/

Sasaldēts banāns pēc savas struktūras ir biezs, krēmīgs. Šīs īpašības paver plašas iespējas gan saldētu, gan svaigu banānu izmantošanai konditorejā – pievienojot kēksiņiem, cepot banānmaizes un citus līdzīgus izstrādājumus. Jāatceras, ka banāns mainīs ēdiena krāsu: kēksiņi būs brūngani. Mainīsies arī garša, – būs īpaši jūtams banānu saldums. Tas jāņem vērā, cepot maizes, plātsmaizes vai kēksiņus ar banāniem.

Savukārt ikdienas lietošanai uzturā ieteicams iegādāties tieši tik daudz augļu, cik var apēst. Nopirkti gatavi banāni ātri bojājas, to miza kļūst brūna, un mainās arī augļa garša. Banāni ir jāuzglabā istabas temperatūrā un nav jāliek ledusskapī, jo arī aukstums maina augļa garšu.

Avots: https://www.benu.lv/benu-akademija/veseliba/slavenais-banans-ko-tas-sniedz-musu-organismam

Čiekuru sīrups – gardi un veselīgi

Sun, 21 Mar 2021 18:23:00 +0000

Par savu veselību un to, kas tai nāk par labu (vai, gluži pretēji, kaitē) domāt un rūpēties der vienmēr, bet īpaši par to aizdomājamies, kad esam piedzīvojuši cīņu ar slimību vai atrodamies veselību apdraudošos apstākļos. Pandēmijas situācija daudzus pamudinājusi pievērst lielāku uzmanību visam, kas var stiprināt veselību un imunitāti – organisma spēju pretoties slimībām. Līdz ar to sākam varāk novērtēt vitamīnus, minerālvielas u.c., ko Dievs ielicis gandrīz visā, kas atrodams dabā – dārzā, mežā, laukā, dziļi mežā un augstu gaisā. Ja mēs to visu prastu lietot tāpat kā mūsu senči, daudz retāk vajadzētu iet uz aptieku.

Viens no tādiem dabas brīnumiem un veselības stiprinātājiem ir sīrups, kas vārīts no... priežu čiekuriem! Priede ir visizplatītākā koku suga Latvijā, un tā ir gatava dāsni ar mums dalīties savā bagātībā, ja vien esam gatavi iet un to savākt. Priežu sīrupu var gatavot no zaļajiem priežu čiekuriem, un ziemā tas palīdzēs pret klepu, kakla sāpēm, angīnu un bronhītu, kā arī stiprinās imunitāti.

Priežu čiekuri jāvāc jūnija beigās līdz jūlija sākumam, kamēr tie vēl ir zaļi un mīksti.

Sīrupa pagatavošanai nepieciešams:

• 1 kg zaļo priežu čiekuru

• 2 kg cukura

• 2 litri ūdens

Pagatavošana:

Čiekurus ieber bļodā un pārlej ar vārošu ūdeni, patur 10 min., tad ūdeni nolej, lai atbrīvotos no gružiem un skujām. Katlā liek cukuru, ūdeni un kādas 10 min. vāra, līdz veidojas karsts cukura sīrups. Ieber noblanšētos čiekurus un uz lēnas uguns vāra apmēram 3 stundas, kamēr sīrups ir kļuvis tumši sarkans un mazākie čiekuri ir pa pusei izjukuši, un sīrups tilpuma ziņā ir sarucis par aptuveni 1/3 daļu. Sākumā vāra katlā ar vāku, bet pēdējā stundā to var daļēji vai pavisam noņemt nost. Sīrups sanāk sarkanīgi rozīgs, un arī čiekuru iekšpuse ir mazliet sarkanīgā krāsā. Atdziestot sīrups sabiezēs. Vārot jāvadās pēc izjūtas, jo, ja sanāks sīrupu pārvārīt, garšai tas nekaitēs, bet būs grūtāk izņemt no burciņas; tas būs sabiezējis kā karamele. Ja vārīšanas procesā veidojas putas, tās nosmeļ tāpat kā ievārījumam.

Foto avots: https://www.la.lv/priezu-ciekuru-sirups

Gatavo sīrupu (ar vai bez čiekuriņiem) salej izkarsētās burkās, aizvāko ar metāla vāku.

Izmantojami ir arī čiekuri, kas palikuši pāri pēc sīrupa sapildīšanas burkās; tie noder kā sūkājams konfektes pret klepu un palīdz sāpošam kaklam. Novārītos čiekurus var uzglabāt sasaldētus un lietot ziemā, nepieciešamības gadījumā pirms lietošanas atkausējot.

Katlu, kurā vārīts sīrups, visvieglāk var iztīrīt ar parasto cepamo eļļu: uzlej uz švammītes un rūpīgi izslauka.

Ja nu tomēr pašiem nav iespēju čiekurus ne salasīt, ne vārīt, pameklējiet informāciju par cilvēkiem Latvijā, kuri to dara, un iegādājieties no viņiem jau gatavu produkciju! Lai jums laba veselība!

Izmantotie avoti: https://www.la.lv/priezu-ciekuru-sirups

https://www.1188.lv/padomi/daba-dziede-majas-aptiecina-priezu-ciekuru-sirups/2858

Brīnumoga dzērvene

Sun, 25 Oct 2020 16:47:00 +0000

Dzērvenes var uzglabāt ilgāk, tās sasaldējot. Pirms tam labāk tās samalt vai sablenderēt, tad salikt trauciņos. Var pievienot nedaudz cukura, var to arī nedarīt. Ātrai lietošanai dzērvenēm medū piegriež ķiploku, iznāk īsts veselības kokteilis. Dzērvenes Latvijā ir vienas no vērtīgākajām ogām, lai gan labo īpašību dēļ tā mēdz teikt arī par upenēm, zemenēm u.c. Zinātnieki atklājuši, ka īpašību pretoties infekcijām dzērveņu sulā nodrošina augstā tanīna koncentrācija. Ir pierādīts, ka regulārs dzērveņu sulas patēriņš ierobežo daudzu infekcijas slimību attīstību, jo tanīni, kas ir sulā, neļauj mikrobiem iekļūt šūnās un spēj vairākas reizes palielināt jebkura medikamenta iedarbību. Eksperimentos ir novērota arī dzērveņu spēja palielināt antibiotiku iedarbību. Tāpēc ar dzērvenēm ārstē ne tikai saaukstēšanos, bet arī citas, piemēram, uroģenitālās sistēmas slimības.

Dažādās minerālvielas nosaka dzērveņu ārstnieciskās īpašības. Dzērvenes saglabā ziemai kā lielisku C vitamīna avotu. Kālija sāļiem piemīt viegls diurētisks efekts, un tie palīdz pie sirds – asinsvadu sistēmas, nieru slimībām un dažādiem vielmaiņas traucējumiem. Jods, mangāns un bors palīdz samazināt asinsspiedienu. Tautas medicīnā dzērvenes tiek izmantotas kā slāpes dzesējošs baktericīds, pretdrudža un tonizējošs līdzeklis, kas uzlabo garīgo un fizisko veiktspēju, palielina apetīti un stimulē pārtikas asimilāciju. Dzērveņu sulu kā vāju asinsvadus paplašinošu līdzekli iesaka pie stenokardijas. Jauni pētījumi pierādījuši, ka dzērvenes ir unikāls līdzeklis aizsardzībai pret saindēšanos ar pārtiku, jo tām piemīt spēja ierobežot salmonellu, E.coli un citu baktēriju attīstību pārtikas produktos.

Dzērveņu labās īpašības

• Dzērvenes satur polifenolus, kam piemīt spēcīga antioksidatīva iedarbība, kas palīdz neitralizēt brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi un pasargā ādu no priekšlaicīgas novecošanas.

• Dzērvenēs ir ursolskābe, kas sekmē koronāro asinsvadu paplašināšanos un līdz ar to pazemina asinsspiedienu.

Līdz ar oleanolskābi tā sekmē arī vielmaiņas normalizāciju.

• Dzērvenes palīdz izvadīt no organisma smagos metālus un toksīnus. Sen zināma ir dzērveņu pretdrudža iedarbība, tās izmanto arī imunitātes stiprināšanai.

• Dzērvenēs ir vielas, kuras spēj iedarboties uz patogēnajām baktērijām zarnu traktā, aizkavēt to attīstību un «aizskalot» projām no organisma, vienlaikus nenodarot pāri labajām baktērijām.

• Ēdot dzērvenes, var uzņemt dzelzi, jo organiskās skābes, kas ir šo ogu sastāvā, veicina dzelzs labāku uzsūkšanos.

• Ir pētījumu dati, kas liek domāt, ka dzērvenes var kalpot vairāku vēža veidu profilaksei.

Avots: Interneta resursi

https://nra.lv/maja/veseligs-dzivesveids/84462-dzervenes-palidz-uzveikt-mikrobus.htm

http://edruva.lv/dzivesstils/aptiecina-tuksa-burka-dzervenes/

https://brivsnogmo.lv/ka-audzet-lielogu-dzervenes/

Pomelo – vitamīnu avots (Nr. 14)

Sat, 29 Feb 2020 13:57:00 +0000

Pomelo ir auglis, kas atjaunos rudens un ziemas mēnešos izsīkušo spēku un enerģiju. Viens pomelo nodrošina tikpat daudz C vitamīna, cik jaudīga C vitamīna kapsula! Pomelo sula veicina to enzīmu darbību, kas šķeļ olbaltumvielas. Tāpēc pomelo vērts pievienot salātiem, ko pasniedz pie gaļas vai zivs ēdieniem, jo tie satur daudz olbaltumvielu. Būs vieglāk sagremot!

Pomelo ir šķiedrainas daiviņas, un tas ir labi, jo liecina, ka auglī ir daudz šķiedrvielu. Tāpēc pomelo noder gremošanas trakta darbības uzlabošanai un aizcietējumu novēršanai.

Pomelo lielos daudzumos satur vielu, kas rūpējas par vīrišķo dzimumšūnu izdzīvošanas spējām. Tātad noteikti ieteicams vīriešu veselībai.

Apvienojot visas pomelo teicamās īpašības, to varētu dēvēt arī par īstu pretnovecošanas produktu. Viss, kas nepieciešams skaistai ādai, veseliem, stipriem zobiem, tātad – smaidam un arī labai pašsajūtai, ir atrodams vienā veselā pomelo.

Latviešu valodā pomelo dēvē arī par pampelmūzi. Starp citu, greipfrūts radies, krustojot pomelo ar saldo apelsīnu.

Greipfrūts arī ir pomelo vistuvākais radinieks. Taču pomelo savu brālēnu pamatīgi pārsniedz izmēru ziņā. Ne velti pomelo latīniskais nosaukums ir Citrus maxima jeb milzīgais, lielais citrusauglis.

Lai iegādātos pilnīgu, nobriedušu pomelo, uzmanība jāpievērš augļiem, kam miza ir gluda un nedaudz mīksta. Ja miza ir arī izteikti aromātiska, pomelo būs lielisks un gards.

Vislabāk garšojot tāds pomelo, kas pirms likšanas galdā kādu laiku atradies ledusskapī.

Pomelo dzimtenē šo augli iecienīts ēst gan ar asiem, gan karstiem ēdieniem.

Pomelo, sagrieztu gabaliņos, var pievienot gaļas ēdieniem sautēšanas laikā. Gaļa kļūs mīkstāka, sulīgāka, saldskāba un vieglāk organismam uzņemama.

Pomelo īpaši labi saderēs ar dažādiem zaļo lapu salātiem, avokado, svaigām piparmētras lapiņām, kādu asāku čili piedevu, laima vai citrona sulu, granātābola sēkliņām. Ja vēl salātiem pievienos jūras veltes, piemēram, garneles, sanāks lieliska, viegla maltīte.

Ja izdodas atrast bioloģiski audzētu pomelo, tā mizu var pārveidot par lielisku našķi: no tās gatavo marmelādi, sīrupu, sukādes, kā arī saldas uzkodas, kas pārklātas ar šokolādi. Nereti pomelo mizas izmanto ķīniešu ēdienu dabīgai aromatizēšanai.

Pomelo ir bagātīga kālija krātuve – vienā auglī apmēram trešdaļa dienas normas. Kālijs pazemina asinsspiedienu, nodrošina labāku skābekļa piegādi smadzenēm, sirdij. Kālija pozitīvā ietekme izpaužas arī kā liekā ūdens izvadīšana no organisma, tādējādi mazinot tūskas.

Augstā kālija un C vitamīna satura dēļ ar pomelo ēšanu nevajadzētu aizrauties cilvēkiem, kam ir nieru un aknu problēmas. Tiem, kam zems asinsspiediens, pomelo to varētu vēl vairāk pazemināt.

Avots: https://www.santa.lv/raksts/ievasreceptes/ed-un-lasi/15-garsigi-un-veseligi-fakti-par-pomelo-18965/

Smiltsērkšķi jūsu veselībai (Nr. 13)

Tue, 24 Sep 2019 11:21:00 +0000

Smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) pieder pie ražīgām ogu kultūrām, kas agri dod pirmo ražu. Smiltsērkšķis ir dekoratīvs koks, ko rudenī bagātīgi rotā oranžas ogas. To vidējais svars ir pusgrams, bet īpaši lielas smiltsērkšķu ogas reizēm sver pat gramu. Skābuma ziņā tās neatpaliek no citronu sulas. Smiltsērkšķi ir ļoti vērtīgs organisma apgādātājs ar dabiskajiem vitamīniem, jo tā lapas un ogas satur praktiski visus dabā esošos vitamīnus. Eksperti atzīst, ka smiltsērkšķu augļu regulāra lietošana uzturā būtiski palīdz papildināt organisma vitamīnu krājumus.

Pirms kāda laika pēc labu cilvēku ieteikuma atklāju šo brīnumogu gan savai aptieciņai, gan ikdienas kosmētikai, kā arī, protams, pārtikai.

Vitamīnu avots

Smiltsērkšķi satur vairāk nekā desmit taukos un ūdenī šķīstošos vitamīnus. Bez tam, pateicoties smiltsērkšķu sastāvam, šie vitamīni ļoti labi saglabājas, un organismam tos viegli uzņemt. Smiltsērkšķos ir minerālvielas - dzelzs, mangāns, varš. Atšķirībā no citām sulām, smiltsērkšķu sula satur arī B grupas, PP un K vitamīnus, kā arī vairāk nekā 15 dažādu mikroelementu. Smiltsērkšķu eļļa satur 2-3 reizes vairāk E vitamīna nekā mandeļu rieksti.

E vitamīns ir spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis, un ir novērots, ka smiltsērkšķu sulas regulāra lietošana uzturā daudziem ir sekmējusi senu, aizmirstu un pilnīgi neizārstētu iekaisumu izveseļošanos. Pateicoties F vitamīnam, smiltsērkšķu sula kopā ar savu eļļu labi novērš nogurumu pēc ilgstoša darba ar datoru, kā arī veicina domāšanas un reakcijas ātrumu.

Smiltsērkšķi satur arī K1 vitamīnu (tā šeit ir vairāk nekā pīlādžos), līdz ar to sekmējot normālu asins recēšanu, kas īpaši svarīga pie operācijām, iekšķīgiem asiņojumiem, čūlām vai hemoroīdiem. Smiltsērkšķos atrodami arī daudzi un dažādi karotenoīdi, kas veicina ievainojumu dzīšanu (par to liecina kaut vai smiltsērkšķiem raksturīgais oranžais tonis).

Karotenoīdu ir tik daudz un to krāsas noturība tik laba, ka tos atdala un izmanto pārtikas krāsvielu izgatavošanai. Protams, smiltsērkšķi satur arī daudz C vitamīna, taču tā daudzums var svārstīties atkarībā no šķirnes, uzglabāšanas apstākļiem un citiem faktoriem. Der iegaumēt, ka, augļiem pārgatavojoties, to vitamīnu skaits samazinās.

Smiltsērkšķi uzturā

Protams, pati vienkāršākā iespēja ir nobriedušu augļu vākšana un tūlītēja apēšana mērenā daudzumā.

Smiltsērkšķus lieto ne tikai svaigus, bet arī žāvē, gatavo želejas, ievārījumus un citus saldos ēdienus, kā arī pasniedz pie pamatēdieniem. Piemēram, Sibīrijā svaigos augļus ēd pie piena un gaļas ēdieniem, bet Skandināvijā no augļiem pagatavotus biezeņus pasniedz līdzās zivju ēdieniem. Tomēr visbiežāk uzturā izmanto smiltsērkšķu sulu.

Lai to pagatavotu, jāizmanto nogatavojušies augļi. Tos var pārstrādāt ne tikai svaigus, bet arī saldētus. Tikai jāatceras, ka atlaidinātos augļos strauji zūd C vitamīns. No smiltsērkšķu augļiem var iegūt apmēram 70% tīras sulas. Tā kā cukura saturs sulā ir neliels, rūgšanu novērš, sulu uzkarsējot. To var uzglabāt tumšā un vēsā pagrabā pat gadu. Tīra, neatšķaidīta smiltsērkšķu sula ir ļoti stipra, tāpēc to ieteicams atšķaidīt ar ūdeni, pienu, jogurtu, burkānu vai ķirbju sulu. Pieaugušiem cilvēkiem puslitra pudeli ieteicams izdzert 4 dienās.

Smiltsērkšķi veselībai un skaistumam

Smiltsērkšķu izstrādājumus iesaka lietot gan slimības, gan diētas laikā, jo tie lieliski uzlabo veselības stāvokli, stiprina imunitāti, baro ādu un pasargā organismu no novājināšanās.

Zinātnieki iesaka visnotaļ plašu smiltsērkšķu pielietojumu - sirds un asinsvadu, elpošanas orgānu, auss, kakla, deguna, zobu, smaganu, acu, kuņģa, zarnu, aizkuņģa dziedzera, aknu, nieru, dzimumorgānu, locītavu, ādas, endokrīno dziedzeru saslimšanās un darbības traucējumos. Smiltsērkšķu sula un eļļa netieši palīdz arī pie visām infekcijas slimībām, jo paaugstina imunitāti. Tāpat šis augs palīdz arī dzimummazspējas gadījumos. Atšķirībā no citu augu augļiem, smiltsērkšķu mīkstums satur līdz 8% eļļas. Smiltsērkšķu augļu eļļai piemīt sāpes mazinošas īpašības, tā veicina audu granulāciju un epitēlija atjaunošanos.

Eļļu var lietot kā profilaktisku līdzekli, kad tiek apstarots barības vada vēzis. Tad jālieto pusotra ēdamkarote 2 vai 3 reizes dienā un vēl pēc ārstēšanas 2-3 nedēļas. Tādu pašu devu var lietot arī, ja ir zarnu un kuņģa čūla, aizkuņģa dziedzera iekaisums, kā arī caurejas un holecistīta gadījumā.

Smiltsērkšķu lietošanā nav ierobežojumu, jo pārdozēšanas efekti nav novēroti, izņemot, ja ir paaugstināta jutība pret PP vielām vai dažādas kuņģa vainas. Parasti imunitātes līmeņa stiprināšanai ārsti iesaka izlietot 1-1.5 litrus smiltsērkšķu sulas pirms ziemas sezonas, atkārtojot šādu devu arī februārī vai martā. Pilnīgi pietiekami ir lietot 1-2 tējkarotes pie tējas vai kafijas katru dienu. Jūtot saslimšanu ar gripu, ieteicams lietot 30- 50ml sulas ik pēc 1-1.5 stundām. Veselības stāvokļa uzlabošana jūtama pēc kādām septiņām stundām.

Lai pazeminātu holesterīna līmeni, varat izmantot arī šādu recepti. Sajauciet 50gr smiltsērkšķu sulas ar deserta karoti īsta medus un pievienojiet 100g tīra ūdens. Lietojiet 2 – 4 tējkarotes dienā vismaz nedēļu. Ļoti veselīgi smiltsērkšķu sulu lietot arī topošajām māmiņām. Šo produktu var piedāvāt arī pavisam maziem bērniem zīdaiņa vecumā.

Kosmētikā visvairāk lieto ar vitamīniem un antioksidantiem bagāto smiltsērkšķu eļļu, kas veicina ādas šūnu dalīšanos un audu atjaunošanos, aizsargā no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes, mīkstina un mitrina ādu un mazina lokālu ādas kairinājumu. Bez ārkārtīgi plašā smiltsērkšķu pielietojuma ādas krēmu ražošanā tirgū piedāvā arī masāžas eļļas, vannas bumbas, ziepes, dušas želejas, šampūnus un citus ķermeņa kopšanas izstrādājumus, kas satur smiltsērkšķu eļļu.

Avots: http://www.irlaiks.lv/health/diet/healthfood/article.php?id=5489595

Foto: malderi.lv, arhīvs

ParaFit cilvēkiem ar kustību traucējumiem (Nr. 12)

Tue, 16 Apr 2019 08:25:00 +0000

Viens no biedrības „Wings for Wheels” sadarbības partneriem ir kalpošana „Designed to Live” (Radīti dzīvei). Tās vadītāja Keitija Lezervuda (Katie Leatherwood) 2015. gadā kā misionāre pārcēlās no Teksasas uz dzīvi Latvijā, lai ar savām prasmēm kalpotu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, sniedzot viņiem fizisku, emocionālu un garīgu iedrošinājumu un rādot Jēzus Kristus mīlestību.

Keitija ir sertificēta protēziste un ortoziste (CPO), un viņas sapnis ir nest vēsti par Jēzus Kristus mīlestību cilvēkiem, kuru dzīvi ir skārusi invaliditāte. Šo sapni viņa īsteno caur dažādām „Designed to Live” darbības nozarēm jeb projektiem, un viens no tiem ir ParaFit - personalizētas fitnesa nodarbības (treniņi), kas īpaši pielāgotas cilvēkiem ar invaliditāti. ParaFit mērķis ir pielāgoties un būt līdzās sportistam, nodrošinot viņam iespēju pielietot Dieva doto spēku. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem ParaFit palīdz nostiprināt fiziskās spējas, veselību un uzlabot garīgo dzīvi.

Funkcionālā treniņa pamatā ir visa ķermeņa kustības, kas palīdz uzlabot spēku, stabilitāti un mobilitāti. Funkcionālās kustības ir tās kustības, kas tiek veiktas ikdienas dzīvē, lai paveiktu ikdienas uzdevumus. Funkcionālajā treniņā tiek veiktas kombinētas kustības, kuru īstenošanai ir jāizmanto vairākas locītavas un muskuļi. Adaptīvajā funkcionālajā treniņā šīs kustības ir pielāgotas katram sportistam, lai viņš spētu stiprināt visu ķermeni, drošā veidā sasniegt mērķus, veikt ikdienas uzdevumus, uzlabot vispārējo veselības stāvokli un dzīvot, pārvarot kustību traucējumu radītās robežas.

ParaFit plānā ir 24 treniņu nodarbības, kuru laikā tiek izmantoti dažādi palīgrīki, lai visefektīvākajā veidā individuāli pielāgotu kustības katram sportistam.

Ja vēlaties vairāk uzzināt par šiem treniņiem vai iespēju tajos piedalīties, rakstiet Keitijai uz e-pasta adresi kmleatherwood@gmail.com

Informācijas avots: http://www.designedtolivelatvia.com/lv

Jānis Jēgers ir viens no tiem, kas jau „iemēģinājuši roku” ParaFit treniņos. Viņa vērtējums ir kodolīgs. „Par ParaFit treniņiem pie Keitijas varu teikt tikai to labāko. Tas ir arī zināms izaicinājums un smags darbs, taču atklāju, ka spēju izdarīt vairāk nekā biju domājis. Ieguvums no treniņiem ir vairāk spēka ikdienas aktivitāšu paveikšanai un spēcīgāka veselība. Noteikti iesaku arī citiem.”

Medus ar kanēli – mūsu veselībai

Sun, 07 Apr 2019 16:12:00 +0000

Jau Senajā Ēģiptē slavēja kanēļa dziednieciskās īpašības: tas spēja izārstēt dažādas kaites, tāpēc to iekļāva ikdienas uzturā. Arī par medus izcilo iedarbību neviens nešaubās, bet kā palīdz abu šo produktu apvienojums? Medu un kanēli pazina Senās Ķīnas medicīnā. Tas palīdz organismam dažādās situācijās.

Medus
Medus ir viens no slavenākajiem dabīgajiem antibiotiķiem, kas satur daudz vitamīnu.

Kanēlis
Kanēlī ir daudz antioksidantu, tas stimulē imūnsistēmu, dezinficē kuņģa un zarnu traktu, uzmundrina, ārstē no saaukstēšanās un caurejas. Ar kanēļa lietošanu nedrīkst pārspīlēt, jo lielos daudzumos tas var negatīvi ietekmēt aknas un nieres, to arī nedrīkst lietot kopā ar dažām zālēm, piemēram, nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Ārstu ieteiktā diennakts norma ir ne vairāk kā 3 grami dienā.

Sirds veselībai
Medus un kanēļa maisījums labvēlīgi ietekmē sirds veselību. Medus burciņā ieliek dažas ēdamkarotes kanēļa un samaisa viendabīgā masā. Katru rītu brokastīs apēd gabaliņu maizes vai cepumu, kas pārziests ar kanēli un medu. Iedarbību ātri pamanīsi! Šis maisījums samazina holesterīna līmeni, kā arī samazina atkārtota infarkta risku. Normalizē sirdsdarbību, nostiprina artērijas un vēnas, tādējādi samazinot sirds un asinsvadu slimību risku.

Pret artrītu
Tasē silta ūdens izšķīdina 2 ēdamkarotes medus un pus ēdamkaroti kanēļa pulvera. Dzer no rītiem tukšā dūšā un vakarā pirms miega. Kopenhāgenas universitātē veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 200 brīvprātīgo, kas cieta no hroniska artrīta, atklāts, ka, lietojot šo dzērienu regulāri, 75 pacientiem jau pēc nedēļas mazinājās sāpes. Pēc mēneša visi 200 pacienti vairs nejuta sāpes un varēja bez problēmām kustēties.

Pret nieru un urīnpūšļa infekcijām
Glāzē silta ūdens ieliek ēdamkaroti medus un divas tējkarotes kanēļa, samaisa. Dzer divas reizes dienā, no rīta tukšā dūšā un pēc pusdienām. Maisījumam ir spēcīga antibakteriāla iedarbība, jo medus ir dabīga antibiotika, kas ātri iznīcina baktērijas.

Līdzeklis pret saaukstēšanos
Saaukstēšanās, klepus un sinusīta ārstēšanai glāzē silta ūdens izšķīdina ēdamkaroti medus un šķipsniņu kanēļa, dzer vairākas reizes dienā, kamēr veselība uzlabojas.

Nostiprina imūnsistēmu
Šis pats maisījums, kas palīdz sirds veselībai, nostiprina baltos asinsķermenīšus, aizsargā pret baktērijām un vīrusiem, tādējādi paaugstinot noturību pret dažādām slimībām.

Palīdz notievēt
Glāzē ūdens izšķīdina ēdamkaroti medus un pusi karotes kanēļa. Dzer katru dienu pusstundu pirms brokastīm un pusstundu pirms došanās pie miera. Svara zaudēšana garantēta.

Samazina holesterīna līmeni
Puslitrā ūdens izšķīdina 2 ēdamkarotes medus un 1 ēdamkaroti kanēļa. Šo dzērienu var lietot 3 reizes dienā. Īsā laikā holesterīna līmenis pazemināsies par 10%, tādējādi mazinot arī sirds un asinsvadu slimību risku.

Avots: https://www.dzivei.lv

Kādas zāļu tējas lietot rudenī? (Nr. 11)

Sun, 25 Nov 2018 15:00:00 +0000

Iestājoties vēsākam laikam, arvien labprātāk baudām sildošas zāļu tējas, kas ir būtisks palīgs gan imunitātes stiprināšanā, gan arī tad, kad jau ir manāmas pirmās saaukstēšanās pazīmes.

Zāļu tējas rudens sezonā ir ieteicamas ne vien augiem piemītošo ārstējošo īpašību dēļ, bet arī tāpēc, ka, dzerot tējas, mēs uzņemam papildu šķidrumu, kas palīdz izvadīt no organisma vīrusu un baktēriju radītos toksīnus.

Kādas tējas dzert, parādoties dažādiem saaukstēšanās simptomiem

• Imunitātes stiprināšanai lieliski piemērota ehinacejas tēja, kurai piemīt spēcīga pretvīrusu, pretmikrobu un pretiekaisuma iedarbība.

• Kad parādās saaukstēšanās simptomi, ieteicams dzert vīgriežu, liepziedu, salvijas, aveņu lapu, kumelīšu un kliņģerīšu ziedu tējas. Tām piemīt antibakteriālas, pretiekaisuma un sviedrējošas īpašības. Tieši laikā būs arī upeņu augļu un lapu, aroniju augļu un rožu augļu tējas, kas bagātīgi satur vitamīnus un līdz ar to paaugstina organisma aizsargspējas pret vīrusiem.

• Pret sāpēm kaklā un iesnām iesaka salvijas, eikaliptu lapu, kliņģerīšu un kumelīšu tēju. Šīs tējas var lietot arī kakla skalošanai un inhalācijām.

• Ja ir klepus, vajadzētu dzert mārsila Islandes ķērpja un priežu pumpuru tējas, kas palīdz sašķidrināt krēpas un izvadīt tās no organisma.

Kā pareizi pagatavot zāļu tējas

Augu tēju pagatavošana ir atkarīga no to sastāva.

• Ja tās ir lapas, ziedi vai laksti, tad tos aplej ar verdošu ūdeni, nostādina 5-15 min, nokāš un dzer siltu.

• Ja tēja sastāv no augļiem (mežrozīšu, upeņu, aroniju) vai pumpuriem (priežu), tad to pagatavo, aplejot drogu ar aukstu ūdeni, tad to uzvāra un pavāra vēl 2-5 min uz mazas uguns, pēc tam nostādina 5-10 min un nokāš.

Kā pareizi dzert zāļu tējas

Zāļu tējas var droši lietot pa tasei trīs reizes dienā. Ieteicams katru reizi pagatavot jaunu, svaigu tēju, taču var vienā reizē pagatavot arī lielāku daudzumu uz visu dienu. Ilgāk par vienu dienu augu tēju gan nevajadzētu uzglabāt, jo aktīvo vielu saturs tējā būtiski samazināsies.

Pēc vēlēšanās augu tējas var saldināt ar medu vai cukuru un pievienot citronu. Liekot klāt medu vai citronu, jāskatās, lai tēja nav pārāk karsta, jo temperatūrā virs 60°C mazinās medus ārstnieciskās īpašības. Augu tēju garšas uzlabošanai varam pievienot arī pašu gatavotos upeņu un aveņu ievārījumus, bet arī tos vitamīnu saglabāšanai pievienojam tikai tad, kad tēja jau ir padzisusi.

Avots: https://medicine.lv/raksti/kadas-zalu-tejas-dzert-rudeni

Foto: interneta resursi

Eļlas (Nr. 10)

Sun, 27 May 2018 14:32:00 +0000

Tas jāzina katrai sievietei

Dadžu eļļa un rīcineļļa veicina matu augšanu
Aprikožu eļļa — ķermeņa masāžai un nagu barošanai
Rūgto piparu uzlējums — maska matu augšanai
Mūmija (kalnu vasks, balzāms) – pret strijām (tableti izšķīdināt ķermeņa krēmā vai ūdenī un ieziest strijas)
Lavandas ēteriskās eļļas: daži kondicionierim pievienoti pilieni novērsīs matu sataukošanos.
Jūras sāls — nagu un ķermeņa peldēm
Kviešu dīgstu eļļa baro sausu ādu
Jojobas eļļa – pret sīkām krunciņām ap acīm
Salicilskābes-cinka pasta pret pinnēm un melnajiem punktiņiem
Vitamīns A, E kapsulās – baro sausas lūpas un plakstiņus
Blefarogels 1 (hialuronskābe) — pret maisiņiem zem acīm
Ābolu etiķis pret asinsvadu tīklojumu un celulītu uz kājām. Katru vakaru pēc dušas jāierīvē kājas virzienā ne ceļgaliem uz gurniem. Divu nedēļu laikā tīklojums kļūs daudz gaišāks. Nav kairinājuma, tikai specifiskais etiķa aromāts
Tējas koka eļļa pret pinnēm
Bora spirts pret pinnēm
Zilie māli — sejas un ķermeņa maskām
Homeopātiskā kliņģerītes ziede mīkstina ādu uz pēdām
Badyaga — no saldūdens sūkļa badjaga pagatavots līdzeklis pret zilumiem
Riekstkoka eļļa – pret grumbiņām un ēnām zem acīm
Glicerīns mīkstina roku ādu. Sajaucot glicerīnu ar 6% etiķi (1:1), var pagatavot masku aprepējušai ādai uz pēdām
Mandeļu eļļa palīdz novērst striju rašanos
Repevit — stimulē galvas ādu, veicinot matu augšanu
Taukos šķīstošie vitamīni A+E, citrona sula, dimeksīds – tikai 2 tējk. Samaisīt, ieziest galvas ādā un stundu paturēt zem celofāna cepurītes. Veicina ātru matu augšanu
Piparmētru eļļa, pirms gulētiešanas uzklāta plakstiņiem, līdz pret bezmiegu

Avots: http://www.shkarec.ru/2018/01/blog-post.html