Žurnāls "Spārni riteņiem" - Mums garšo

Slovēnijas potica

Mon, 06 Jun 2022 09:57:00 +0000

Nepieciešams:

1 kg miltu
30 g rauga
3-4 olu dzeltenumi,
300 ml silta piena,
120 g sviests,
1 tējkarote sāls,
2 ēdamkarotes cukura,
smērviela veidņu eļļošanai;

Pildījumam:

600-700 g valriekstu,
200 g medus
50 g cukura
100-200 ml piena,
1 ola,
kanēļa, ruma vai augļu aromāts.

Pagatavošana

Izsijā miltus un sajauc ar sāli. Izšķīdina raugu ar 1 ēd.k. cukura, 2 ēd.k. miltu un 50 ml silta piena. Atstāj maisījumu 15-20 minūtes. Ieber miltus veidnē un izveido padziļinājumu, pievieno sakultas olas, raugu un cukuru un mīca, pielejot siltu pienu. Mīklu mīca apmēram 15 minūtes, tad pārkaisa ar miltiem, pārklāj ar salveti un ļauj uzrūgt. Kamēr mīkla rūgst, gatavo pildījumu: sakapā valriekstus un pievieno karstu saldinātu pienu, izkausētu medu un kanēli. Atdzesē un pievieno olu. Mīklu izrullē ne biezāku par 0,5 cm, izklāj pildījumu un sarullē. Rullīti liek veidnē, ļauj uzcelties līdz 2/3 no augstuma, pārziež ar sakultu olu un liek cepeškrāsnī. Cep apmēram 1 stundu. Neizņemot no formas, 15 minūtes ļauj atdzist. Tad liek servēšanas traukā, un pirms pasniegšanas pārkaisa ar pūdercukuru.

Avots: Interneta resursi

Interesanti fakti par Slovēniju

Kopš 1992. gada, kad tika dibināta Slovēnijas Republika, šīs valsts sportisti ir ieguvuši 22 medaļas olimpiskajās spēlēs, no tām trīs medaļas ir zelta.

Kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Slovēnijā populārākais sporta veids ir futbols, lielu popularitāti ir guvuši arī hokejs un basketbols.

Slovēnijā īpaši populārs ir kalnu riteņbraukšanas sports, tāpēc valsti caurvij labā kārtībā uzturēts velosipēdu celiņu tīkls.

Slovēnija ir viena no skaistākajām Eiropas valstīm, kas pārsteidz ar unikālām ainavām un dabas skaistumu.

Gandrīz pusi no Slovēnijas teritorijas kopējās platības aizņem meži.

Daba un laika apstākļi Slovēnijā ir ļoti dažādi. Valsts ziemeļos ir kalni, kur bieži pūš auksti vēji, bet dienvidos plešas jūra un valda subtropu karstums.

Slovēnijas garākā upe Sava stiepjas apmēram 221 km garumā.

Vienīgais par nacionālo atzītais parks Slovēnijā ir Triglavas nacionālais parks. Tas tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem Eiropā, kas izveidots jau 1924. gadā. Šajā parkā atrodas valsts augstākā virsotne - Triglava kalns (2864 m).

Slovēnija ir slavena ar Postojnas stalaktītu – stalagmītu alām, kuras ir vienas no garākajām pasaulē. Tajās ir ierīkota īpaša vilcieniņu trase, pa kuru braucot, var iepazīties ar šo pārsteidzošo un noslēpumaino pazemes valstību.

Slovēnijā ir senas biškopības un pasaulē senākās vīna darīšanas tradīcijas.

Avots: Interneta resursi

Spāņu deserts churros

Mon, 20 Sep 2021 10:07:00 +0000

Tradicionāls spāņu deserts, kas kļuvis par populāru ielu ēdienu daudzviet pasaulē.

Sastāvdaļas

Ūdens 240 ml

Kviešu milti 150 g

Cepamais pulveris 1 tējk.

Sāls 0.5 tējk.

Kanēlis 0.25 tējk.

Olīveļļa vai kukurūzas eļļa cepšanai

Tumšā šokolāde

Foto: https://www.pinterest.com/pin/482025966351324894/

Pagatavošana

Izsijā miltus, pieber sāli, cepamo pulveri un kanēli, samaisa un pievieno uzvārītu ūdeni. Visu samaisa līdz viendabīgai konsistencei.

Ļauj pusstundu mīklai atpūsties.

Mīklu pilda maisiņā ar robainu uzgali.

Karstā eļļā no maisiņa iespiež aptuveni 4-5 cm garas mīklas strēmelītes un cep zeltaini brūnas.

Ar putu karoti tās izņem no eļļas, nosusina, pārkaisa ar pūdercukuru.

Pasniedz karstas vai aukstas, mērcējot izkausētā šokolādē.

Avots: Interneta resursi

Par Malagu

Platība: 398 km²

Augstums virs jūras līmeņa: 11 m

Iedzīvotāju skaits:: 569 005 (2016. g.)

Province: Malagas province

Malaga (spāņu valodā Málaga) ir ostas pilsēta Spānijas dienvidos, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidos, Malagas provincē.
Pilsēta atrodas Vidusjūras krastā, Costa del Sol piekrastē. Tā ir Malagas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta.
Pilsētas saimniecība galvenokārt balstās uz tūrismu un lauksaimniecību.
Malaga ir spāņu gleznotāja Pablo Pikaso (1881. g.) un spāņu aktiera Antonio Banderasa dzimtā pilsēta.
Malaga ir Spānijas dienvidu reģiona galvenais saimniecības un finanšu centrs, kā arī ceturtā saimnieciski aktīvākā Spānijas pilsēta pēc Madrides, Barselonas un Valensijas.
Siera Nevada kalnos dzīvo ne tikai Eiropā reti sastopami putni – grifi (jeb maitu putni), bet arī viena no Eiropā visstraujāk iznīkstošajām sugām – Ibērijas lūsis.
Vienīgi Andalūzijā zaļo Vidusjūras piekrastē sastopamie mitrie meži.

Kuģelis

Sun, 21 Mar 2021 18:35:00 +0000

Kuģelis ir sātīgs un ļoti garšīgs rīvētu kartupeļu un kūpinātas cūkgaļas sacepums jeb pīrāgs, ko zemgalieši mēdza gatavot rudenī un ziemā. Kuģeli cep cepeškrāsnī, līdz garoziņa kļuvusi zeltaini brūna. Sātīgs un diezgan vienkārši pagatavojams, tas derēs vakariņām veselai saimei.

Foto avots: https://www.radio1.lv/lv/Receptes/Sastāvdaļas 6 personām

150 g žāvētas gaļas

3 olas

Pagatavošana 60 min. Nomizo kartupeļus, sagriež gaļiņu, nomizo sīpolus.

1,2 kg svaigu kartupeļu

2 - 3 nelieli sīpoli

Sāls

Kartupeļus sarīvē, pievieno smalki sagrieztus sīpolus, gaļiņu. Pievieno sakultas olas, sāli. Visu samaisa. Masu pārlej cepamtraukā un cep 200 grādos 40-60 min. līdz kartupeļu virsiņa ir skaisti zeltaina. Cepšanas ilgums atkarīgs no sacepuma biezuma, - jo biezāks, jo ilgāk cepsies. Pasniedzam ar biezpienu vai sīpolu-krējuma mērci.

Avots: interneta resursi

Fakti par Zemgali

1265. gadā dibināta Jelgava –Mītava.

Pirmā luterāņu mūra baznīca Jelgavā - Sv.Trīsvienības baznīca – tika uzcelta 1574. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda (Ketlera) pavēles.

1737. gadā Rastrelli sāka būvēt Jelgavas pili, pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitāti. "ACADEMIA PETRINA" – Jelgavas augstākā ģimnāzija un pirmā augstskola Latvijā dibināta 1775. gadā. Šobrīd tās ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Jelgavā pirmo reizi Latvijas vēsturē debesīs paceļas gaisa balons. IV vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika Jelgavā 1895.g.

Pirmo reizi rakstu avotos Zemgale (Simkala) ir pieminēta rūnu rakstos un Merlavas rūnu akmens pēc 1000. gada m.ē.
Zemgali mēdz dēvēt arī par maizes zemi.
Jelgavas pils bija Bīronu dzimtas hercogu galvenā rezidence.
Galvenais hercogistes pasta kantoris atradās Jelgavā.
Hercoga Jēkaba laikos Kurzemes un Zemgales hercogistei bija viena no tā laika spēcīgākajām kara flotēm pasaulē.
17. gs. Kurzemes un Zemgales hercogistei, kas bija Polijas-Lietuvas kopvalsts tiešā kontrolē, īsu laiku piederēja kolonijas: Andrejsala Gambijā (Rietumāfrikā) un Tobāgo sala Vestindijā - Karību jūras un Atlantijas okeāna rietumu salu arhipelāgā.
1918. g. tika atjaunota un īsu laiku pastāvēja Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās tiešā vācu ietekmē.
Ilūkstes apriņķa Dunavas pagasta “Varslavānos” (Sēlijā) dzimis ievērojamais latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, žurnālists un politiķis Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns.
Zemgalē dzimusi arī latviešu rakstniece, dramaturģe un dzejniece Anna Brigadere.

Avots: Maizes zeme – Zemgale (rezeknesbiblioteka.lv)

Jēra karbonāde ar piparmētru mērci (Nr. 15)

Sat, 24 Oct 2020 12:41:00 +0000

2 porcijas

Sastāvdaļas:

2 jēra stilbiņi vai karbonādes gabali

liela bunte piparmētru

1 čili pipars

3 daiviņas ķiploku mizas un sula no 1 citrona

sāls un pipari pēc garšas

50 ml olīveļļas

Gatavošana

1. Vispirms pagatavo marinādi, kas būs arī mērce. Ķiploka daiviņas, piparmētras un čili kopā ar eļļu, citronu sulu un miziņām sablendē viendabīgā mērcē.

2. Karbonādes gabalus apsāla, appiparo, iesmērē ar daļu mērces un iemarinē vismaz uz 30 minūtēm.

3. Kad gaļa iemarinējusies, to liek uz stipri sakarsētas pannas un cep 7 minūtes no abām pusēm.

4. Tad gaļu ietin folijā, liek līdz 150 °C temperatūrai sakarsētā cepeškrāsnī un cep vēl 10 minūtes. Pēc izņemšanas no krāsns ļauj gaļai “atpūsties” vēl 10 minūtes. Pasniedz karstu ar atlikušo mērci un salātiem.

Foto ir informatīvs raksturs

Avots: interneta resursi

Islande ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju, un tās kopējā platība ir 103 000 km². Galvaspilsētā Reikjavīkā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem.

Galvaspilsēta: Reikjavīka

Platība: 103 000 km²

Iedzīvotāji: 364 134 (2020. g.)

Valūta: Islandes krona

Interesanti fakti par Islandi.

1. Islandē nav Makdonaldu. Ātrās apkalpošanas restorānu tīkla McDonalds ēstuves 2009.gadā nolēma pamest šo krīzes pārņemto valsti. Pirms tam Islandē bija trīs Makdonaldi, visi valsts galvaspilsētā Reikjavīkā.

2. Islande ir viena no mazapdzīvotākajām valstīm pasaulē: iedzīvotāju skaits apmēram 320 000 cilvēku. Pirms Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija tieši 50 000.

3. Reikjavīkā visi cits citu pazīst. Māju durvis šeit bieži vien nav aizslēgtas, automašīnu atslēgas tiek iemestas mašīnā, un bērni ratiņi atstāti bez uzraudzības pie ieejas kafejnīcā, bārā vai veikalā.

4. Reikjavīkā būtu normāli aiziet pidžamā uz tuvāko pārtikas veikalu.

7. Reikjavīkas iedzīvotāji gandrīz vienmēr pirkumus apmaksā ar bankas kartēm, pat ja viņi pasūta kafiju. Skaidrā nauda šeit netiek pieņemta.

8. Islandē ziemā nav pārāk auksts; temperatūra šeit reti nokrītas zem -6 grādiem.

9. Saules gaismas trūkumu ziemā zināmā mērā kompensē ziemeļblāzma; to var novērot pastāvīgi, tāpēc pēc pāris nedēļām jūs tam vairs nepievērsīsiet uzmanību.

Avots:: https://hostel-bereg.ru/lv/evrosoyuz/chto-interesnogo-v-islandii-interesnye-fakty-o-islandii-na-foto/

Zivju ēdieni Norvēģijā (Nr. 14)

Sat, 29 Feb 2020 14:42:00 +0000

Norvēģijā ļoti izplatīti ir zivju ēdieni, tāpēc piedāvājam jums grilētas zivs recepti un dažus padomus par zivju pagatavošanai piemērotākajām garšvielām.

Kādas garšvielas piemērotas zivīm?

• Fenhelis un dilles galvenokārt tiek uzskatīti par balto zivju garšvielām. Nav iespējams kļūdīties, lietojot dilles vai fenheli, tikai nevajag tos jaukt kopā, jo katram no šiem garšaugiem ir unikāla un atšķirīga garša. Savukārt, ja tev garšo koriandrs, ir vērts pamēģināt baltajām zivīm pievienot koriandra lapa.

• Vēžveidīgiem nepieciešami stiprāki garšaugi, lai papildinātu daudz īpatnējākās gaļas garšu. Tie labi sader ar Vidusjūras virtuves garšvielām - baziliku, lociņiem, oregano, piparmētru, timiānu, rozmarīnu, kā arī to maisījumiem, pievienojot austrumiem tipiskās garšvielas citronzāli, maltu koriandru un ķimeņu sēklas, čilli piparus un citas.

* Iztīra zivi (zvīņas var netīrīt) un ierīvē ar rupjo sāli.

* Sasmalcini dilles un estragonu, izspied no citroniem sulu.

* Citrona sulai pievieno cukuru, rūpīgi samaisa un pievieno pārējās marinādei paredzētās sastāvdaļas.

* Pārklāj zivis ar marinādi un atstāj ievilkties uz 35-45 min.

* Liec zivis uz uzkarsēta grila. Cep no abām pusēm, līdz zivs gatava. Nesatraucies, ka apdeg zvīņu puse, - zvīņas gardo gaļu pasargā no apdegšanas.

Norvēģija

Norvēģija (oficiāli Norvēģijas Karaliste) ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos, bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju un Krieviju. Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra.

Galvaspilsēta: Oslo

Starptautiskais tālruņa numura kods: +47

Valūta: Norvēģijas krona

Iedzīvotāji: 5,357 miljoni (2019. g.)

Karalis: Haralds V Gliksburgs

Valsts valoda: Norvēģu valoda

Interesanti fakti

- Valsts nosaukums ir cēlies no senās skandināvu valodas frāzes „nord veden”, kas nozīmē „ceļš uz ziemeļiem".

- Norvēģijas karogs ir sarkans ar zilu krustu, kam apkārt ir balts rāmis. Krāsas atgādina Norvēģijas vēstures politiskās savienības ar Dāniju (sarkans un balts) un Zviedriju (zils).

- Sodi par braukšanu dzērumā ir skarbi, jo aizturētajam ir jāpavada cietumā 30 dienas, kā arī tiek atņemtas autovadītāja tiesības un jāsamaksā sods, kas ir 10% no gada ieņēmumiem.

- Mājas Norvēģijā visbiežāk tiek krāsotas valsts karoga krāsās.

- Svētdienās veikali ir slēgti, bet vairumu no nepieciešamajām un primārajām precēm var iegādāties degvielas uzpildes stacijās vai kioskos.

- Norvēģi visvairāk dzer pienu. Gada laikā norvēģis izdzer ap 150 litru piena

- Degvielas cenas ir pašas augstākās pasaulē.

- Norvēģi ir lieli dabas aizstāvji: 2008. gadā viņi ziedoja 1 miljardu dolāru, lai palīdzētu glābt Amazones mežus no izciršanas.

- Patiesībā, norvēģi iepazīstināja japāņus ar suši kultūru. Tas notika 80. gados.

- Valstī pieprasīta ir tuneļu būvēšana. Norvēģijā ir visdziļākais zemūdens tunelis, kas atrodas 287 metru dziļumā, kā arī garākais sauszemes Lerdāles tunelis, kas ir 24 kilometrus garš.

- Norvēģi nav ieviesuši studiju maksu nevienā no augstskolām. Tai skaitā ārzemnieki var iegūt izglītību bez maksas.

Avoti: http://www.activ.lv/norvegija-interesanta-un-parsteidzosa-valsts/

https://spoki.lv/vesture/Interesanti-fakti-par-Norvegiju/863911

http://norvegijasabc.lv/jaunumi/interesanti-fakti-par-norvegiju-2-dala/

https://lv.wikipedia.org/wiki/Norv%C4%93%C4%A3ija

Kartupeļu un laša sacepums somu gaumē

Thu, 26 Sep 2019 10:16:00 +0000

Sastāvdaļas:

Svaigs lasis 300-400 gr.,

kartupeļi 4-5 gab.,

saldais krējums 1 pac.,

dilles pārkaisīšanai,,

sīpoli 2 gab.

nedaudz citronpiparu, šķipsna sāls.

Pagatavošana

Kartupeļus nomizo, sagriež, sajaucot kopā ar smalki sagrieztiem sīpoliem, pieber nedaudz sāli un liek karstumizturīgā traukā, lai gatavotu ēdienu cepeškrāsnī.

Pa virsu uzliek gabalu vai gabalos sagrieztu lasi, ko pārkaisa ar citronpipariem. Pārlej ar saldo krējumu un cep cepeškrāsnī 230 grādos, apmēram 30-35 min. Kad lasim virspuse ir apcepusies, to apgriež uz otru pusi un pārkaisa ar citronpipariem, pa virsu uzber dilles. Pacep vēl īsu brīdi un ēdiens ir gatavs!

Labu apetīti! :).

Foto: Interneta resursi

Avots: http://praktiski.la.lv

Somija

Somija (oficiāli Somijas Republika) ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Zviedriju, ziemeļos ar Norvēģiju un austrumos ar Krieviju.

Galvaspilsēta: Helsinki

Starptautiskais tālruņa numura kods: +358

Valūta: Eiro

Prezidents: Sauli Nīniste

Iedzīvotāji: 5,503 miljoni (2017. g.) (Eurostat)

Valsts valodas: Somu valoda, Zviedru valoda

Interesanti fakti

· Somijā neizmanto viena un divu centu monētas. Preču un pakalpojumu cenas tiek noapaļotas, lai par tām nevajadzētu maksāt mazo centu monētās.

· Viens no populārākajiem vārdiem, kurš tiek saistīts ar Somiju? Sauna!

· Somi tiek uzskatīti par vieniem no lielākajiem kafijas cienītājiem pasaulē. Vidēji katrs soms dienas laikā izdzer 3-4 tasītes kafijas.

· Skolas Somijā ir par brīvu. Tajās nav ne kontroldarbu, ne eksāmenu. Ir pārbaudes darbi, pēc kuriem tiek noskaidrots, ko bērns ir apguvis.

· Somijā autobraucēju sodi tiek noteikti, rēķinot pārkāpēja ikgadējos ienākumus.

· Tikai Somijā var sastapt ziemeļbriežus ar mirdzošiem ragiem. Ziemeļbriežu ragi tiek apsmidzināti ar speciālu, atstarojošu krāsu, lai autovadītāji tumsā lielos zvērus labāk pamanītu.

· Somija ir vismazāk korumpētākā un visdemokrātiskākā valsts pasaulē. (Saskaņā ar pasaules revīzijas pētījumu.)

Avots:

https://www.fenikssfun.com/raksti/interesanti-fakti-par-somiju-7088

Viltotais zaķis kažokā (Nr. 12)

Sun, 07 Apr 2019 17:02:00 +0000

Esot Gibraltārā, pusdienojām kafejnīcā, kur plašā izvēlē bija mīklā iecepti dārzeņi, steika gabaliņi mērcē, marokāņu salāti, asi un ne pārāk asi vistas gabaliņi u. c. pildījumi. Mīklas konvertus ar pildījumiem pasniedza karstus. Ļoti sātīgi; ar vienu vai diviem lielākajiem pietika, lai justos paēdis visu dienu. Tieši tādu recepti, kādu baudīju Gibraltārā, neatradu, tāpēc dalos ar līdzīgu, kuru izdevās atrast Interneta resursos.

Pagatavošanas ilgums 1 stunda

8 porcijas

Sarežģītība: vidēja

Pasniegt tūlīt pēc pagatavošanas

Sastāvdaļas:

400 gr. saldēta kārtainā mīkla

½ sīpols

1 gab. paprika

10 gr. olīvas

500 gr. maltā gaļa

2 ēd. k. kečups ar ķiplokiem

sāls, pipari, kaltēts oregano, sezama sēklas

150 gr. siers Čederas

1 gab. ola

1. Kārtaino mīklu atkausē, kā norādīts uz iepakojuma, izrullē ~ 45 cm kvadrātā.

2. Sīpolu apcep, pievieno sagrieztu papriku (var dažus gab. konservētas paprikas) un uz mazas liesmas pasautē (ja ņem konservēto papriku, to, protams, necep), tad atdzesē.

3. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 220 grādiem.

4. Maltajai gaļai pieliek kečupu, sāli, piparus, garšvielas, papriku, sakapātas olīvas, visu samīca.

5. Masu liek uz mīklas, atstājot brīvas maliņas, pārkaisa ar sarīvētu sieru. Mīklu no vienas malas sarullē, rūpīgi aizspiež malas un galus.

6. Satīto rullīti apsmērē ar sakultu olu, pārkaisa ar sezama sēkliņām, liek cepeškrāsnī uz plāts, kas apklāta ar cepamo papīru.

7. Cep 10 minūtes, tad samazina karstumu līdz 175 grādiem un cep vēl 30 minūtes. Ļauj padzist ~ 10 minūtes.

Avots: www.delfi.lv

Lai labi garšo!

Foto: Interneta resursi.

Gibraltārs

Gibraltārs ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, kas ietver sevī Gibraltāra klintis un smilšaino zemes šaurumu, kas savieno klintis ar Pireneju pussalu. Ieņem stratēģiski nozīmīgu vietu Gibraltāra jūras šaurumā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu.

Kontinents: Eiropa

Platība: 6,8 km2

Iedzīvotāji: 34 571 (2017. g.) (Pasaules Bankas dati)

Galvaspilsēta: Gibraltārs

Teritorijā izvietota NATO militārā jūras bāze

Dibināšana: Lielbritānijas aizjūras teritorija 1704.g.
-
Valūtas: Sterliņu mārciņa, Gibraltāra mārciņa

Valsts valoda: angļu

Autors: interneta resursi

Foto: interneta resursi

Kufta

Sun, 21 Oct 2018 19:11:00 +0000

Ja tev sakārojās sajust Jordānijas „garšu”, tad pirmais, ko vari darīt, ir pagatavot kādu jordāniešu ēdienu. Latviešiem, manuprāt, vissaprotamākais un iespējamākais būtu kufta. Precīzas daudzuma mērvienības neminēšu, jo te neviens par precizitāti nedomā. Plūsti un ļaujies sajūtām!

Tev vajadzēs:

malto gaļu (šeit parasti izmanto jēra vai liellopa),

sīpolus,

ķiplokus,

sāli,

piparus,

tomātus.

Pagatavošana:

Bļodā sajauc malto gaļu, smalki sagrieztus sīpolus un ķiplokus, tuč tuč sāli un piparus (cik nu stipru ēdienu vēlies). Šo masu ieklāj cepamā traukā, pieplacinot to ar rokām. Virsū liec sagrieztas tomātu ripas, lai visa gaļa tiek nosegta. Liec cepeškrāsnī (~ 180 grādos) un ņem ārā, kad gaļa un tomāti ir izcepušies. Tradicionāli kuftu ēd ar lavašam līdzīgu vietējo maizi. Noplēš nelielu gabaliņu maizes, kas kalpo karotes vietā, ar šo maizes liekšķerīti paņem daļu ceptā tomāta un gaļas un šauj mutē iekšā. Dakšiņas un nazīši šoreiz paliek atvilktnēs.

Jordānija

Jordānija ir valsts Tuvajos Austrumos tās oficiālais nosaukums - Jordānijas Hašimītu Karaliste. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Izraēlu, ziemeļos ar Irāku, bet dienvidos ar Saūda Arābiju. Jordānijas galvaspilsēta ir Ammāna - visapdzīvotākā pilsēta valstī un tās ekonomiskais, politiskais un kulturālais centrs. Valsts iekārta - konstitucionāla monarhija

Bībeles zemes

Jordānija ir unikāla un Dieva svētīta zeme, tā pieminēta gan Vecajā, gan Jaunajā derībā. Zeme, kurā radies islāms, viena no trim pasaules monoteistiskajām reliģijām. Vēsturiskās vietas – Eda, Moāba, Amona, Gileada (Pereja) – veido nozīmīgu daļu no Bībelē minētajiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem. Katrs zemes stūrītis ir ar savu leģendu, katrs akmens – vēstures piemineklis.

Lieliska virtuve

Iepazīšanos ar arābu virtuvi ieteicams sākt ar jordāniešu variantu, jo tas labāk piemērots mūsu vēderiem. Acis priecē krāsainība, bet vēderu – ēdienu izvēle un kvalitāte. Arābu virtuvei nekas nelīdzinās! Austrumos ēdiens ir kulta objekts. Garšīgs, svaigs, pikants – arābu virtuves galvenās iezīmes. Klimata īpatnības un pamatiedzīvotāju dzīvesveids atspoguļojas virtuvē: tiek izmantoti tikai svaigi produkti, dezinfekcijai lieto daudz dažādu zālīšu un garšvielu. Noteikti jānobauda zivis un jūras produkti (vislabāk Akabā). No tradicionālās arābu virtuves noteikti jānogaršo falafel un visneiedomājamākie, daudzveidīgākie saldumi. Un, protams, mansaf – arābu virtuves karalis.

Nāves jūra – lielākais atklātais SPA centrs

Nāves jūra ir viena no unikālākajām vietām pasaulē. Tās ūdens dziednieciskās īpašības tika atzītas jau Hēroda laikā pirms vairāk kā 2000 gadiem. Nāves jūras minerāli veic ārstnieciskus brīnumus.

Jordānijā tūrisms apvieno vēsturi, kultūru, piedzīvojumus un atpūtu

Jordānija ir mūsdienīga, rietumnieciski noskaņota, stabila valsts, muzejs zem atklātas debess ar bagātu vēsturi, daudzveidīgiem tūrisma objektiem. Jordānija ir valsts ar muzejiem, gleznu galerijām, mūsdienīgiem kinoteātriem, tirdzniecības centriem, restorāniem un aktīvu nakts dzīvi.

Astotais Pasaules brīnums, UNESCO mantojuma objekts (1985) - Petra

Daudz ir rakstīts par Sarkano akmens pilsētu, kas klintīs izcirsta pirms vairāk kā 2000 gadu. Tomēr... labāk vienreiz ieraudzīt, lai noticētu leģendai!

Autors: interneta resursi

Foto: interneta resursi