Pankūkas (Nr. 12)
Tāpat ar rokām viņš iebēra bļodā dažas saujas miltu, pielēja pienu un piebēra cukuru, atstājot uz grīdas baltu miltu „sliedi”, kurā savu ķepiņu nospiedumus jau bija paguvis atstāt viņu mazais kaķēns.
Dans bija viscaur apbiris ar miltiem un sāka uztraukties. Viņš bija gribējis sagatavot tētim un mammai jauku pārsteigumu, bet viss sāka izskatīties aizvien sliktāk.
Viņš nezināja, ko darīt tālāk; vai likt to visu cepeškrāsnī vai uz plīts, un nezināja, kā ieslēgt plīti. Pēkšņi viņš ieraudzīja, ka kaķēns no bļodas ar viņa radīto maisījumu lok pienu, un pasniedzās, lai pastumtu viņu nost, bet netīšām aizķēra un nogrūda zemē kartona kārbu ar olām. Dans steidzīgi centās sakopt visu šo nekārtību, bet paslīdēja uz saplīsušajām olām un novārtīja pidžamu, kas nu bija balta un lipīga.
Tajā brīdī Dans ieraudzīja durvīs stāvam tēti, un viņam acīs sariesās lielas asaras. Viņš tikai bija gribējis izdarīt kaut ko labu, bet no tā bija iznākusi briesmīga nekārtība. Viņš nešaubījās, ka tūlīt saņems rājienu vai pat pērienu. Taču tēvs tikai stāvēja un skatījās.
Tad viņš, šķērsodams piebārstīto un sasmērēto grīdu, pienāca pie sava raudošā dēla, pacēla viņu, apskāva un samīļoja, neraizēdamies, ka arī viņa pidžama nosmērējās ar miltiem un lipīgo olu. Tieši tā rīkojas Dievs. Mēs cenšamies izdarīt kaut ko labu savā dzīvē, bet sanāk tikai liels juceklis. Pieļaujam kļūdas laulībā, aizvainojam draugu, neciešam savu darbu, sabojājam veselību.
Reizēm mēs vienkārši stāvam un raudam, jo nezinām, ko lai darām. Tieši tad Dievs mūs paceļ, apkauj, samīļo un piedod, lai gan dažas no mūsu kļūdām ir tiešām ļoti nopietnas.
Taču tāpēc vien, ka varam kļūdīties, mēs
nedrīkstam necensties darīt labāko Dievam vai citiem cilvēkiem. Agrāk vai vēlāk
mēs iemācīsimies izdarīt pareizi, un tad viņi priecāsies, ka mēs centāmies un
nepadevāmies.
Tulkots no interneta resursiem.
Foto: Interneta resursi.
http://varietyreading.carlsguides.com/christian-stories/pancakes.php