Vislielākā privilēģija – būt Dieva strādniekam (Nr. 8)
Kādā saulainā dienā pēc kārtējās “Wings for Weels” darbu plānošanas sapulces uzaicināju uz sarunu W4W vadītāju Kasparu Apini (turpmāk K. A.).
B.B.: Kā radās
ideja par kalpošanu cilvēkiem ar invaliditāti? Tev pašam nav ne dzirdes, ne
redzes, ne kustību, ne cita veida invaliditātes, bet parasti cilvēkiem rodas
mudinājums kaut ko darīt jomā, kas viņus skar personiski.
K.A.: Manā gadījumā
tas ir Dieva aicinājums, kam nav nekāda sakara ar manām fiziskajām spējām vai
tamlīdzīgi. Es skaidri un nešaubīgi zinu, ka mani tam ir aicinājis Dievs. Jā,
manā ģimenē nevienam - ne mammai, ne tētim, ne brāļiem, ne citiem radiem –
invaliditātes nav. Vispirms aicinājums par kalpošanu cilvēkiem ar invaliditāti
bija manai sievai Evelīnai, un tad tas kļuva arī par manu aicinājumu. Tas
notika 2005. gadā.
B.B.: Kā tu saprati šo Dieva aicinājumu?
K.A.: Ja esam kristieši, mēs zinām, ka esam radīti kāda iemesla dēļ; mēs neesam tikai, lai ēstu, dzertu, gulētu un nomirtu. Sākumā arī man bija aizspriedumi pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
B.B.: Kādi bija šie aizspriedumi?
K.A.: Var teikt, ka es viņiem „gāju ar līkumu”. Ne gluži tiešā nozīmē, bet es nezināju, ko darīt, kā sarunāties, kā palīdzēt, un, lai neiznāktu neveiklas situācijas, vienkārši izvairījos no nezināmā.
B.B. Tu jau minēji Evelīnu. Kas vēl bija kopā ar tevi, uzsākot šo Latvijā unikālo kalpošanu?
K.A. Evelīna bija pirmā, kuru Dievs aicināja, un tikai vēlāk es sapratu, ka arī tieku aicināts kalpot tajā pašā sfērā, lai gan pilnīgas pārliecības par to vēl nebija. Pēc neilga laika mēs iepazināmies ar Ailitu.
B.B.: Kas ir Ailita?
K.A.: Ailita ir viena no “Wings for Wheels” aizsācējiem. Viņa ir cilvēku resursu menedžere.
B.B.: Kāda ir Evelīnas loma kalpošanā?
K.A. Evelīna primāri ir mans palīgs. Tas nozīmē, ka oficiāli viņa ir direktora vietniece. Viņa palīdz, asistē, dod radošas idejas, bieži vien labākas par manām. Evelīna ir atbildīga par grāmatvedību, par medijiem, administratīvo darbu un visu pārējo, ko es negribu darīt (smejas).
B.B. Zinu, ka jums ir dēls, Rasmus. Kā viņa ienākšana ģimenē mainīja vai ietekmēja kalpošanu un jūsu redzējumu?
K.A. Nekā. Viss turpinājās.
B.B.: Vai tā ietekmēja tevi kā vadītāju?
K.A. Es vairāk sāku saprast, ko nozīmē Dieva Tēva sirds. Tas, iespējams, tik daudz neattiecas uz kalpošanu, bet to, kā attiecības ar Rasmusu man palīdzēja labāk saprast Dieva attieksmi. Esmu atklājis, ka arī mēs, pieaugušie, esam ārkārtīgi bērnišķīgi. Reizēm Dievs mums neatļauj darīt to, ko esam iegribējuši, jo Dievs, būdams Tēvs, tomēr zina labāk. Mēs taču nedosim savam viengadīgajam dēlam rokās virtuves nazi, ja zinām, ka viņš var iegriezt rokās, pat ja viņš ļoti grib un domā, ka visu prot un var.
B.B. Parunāsim vēl par sākumu. „Wings for Wheels” rīko nometnes. Kāda bija pirmā nometne, un kam radās ideja to rīkot?
K.A. Domāju, ka ideja bija mums visiem kopīga, neviens individuāli neizcēlās. Pirmā nometne notika 2007. gadā Ropažos. Tā bija divu dienu nometne ar vienu nakti. Izmēģinājām, vai tas mums ir pa spēkam un kā būtu, ja mēs nākotnē taisītu kaut ko lielāku, daudz plašāku. Pirmajā reizē mēs bijām tikai četrpadsmit cilvēki. Nometnes vieta nebija pielāgota cilvēkiem riteņkrēslā, turklāt vēl uznāca liels aukstums. Tas bija izaicinoši, tomēr, par spīti visam, labi pavadījām laiku. Tāds bija aizsākums turpmākajām nometnēm, un kopā ar to mums šogad sanāks 11 nometnes.
B.B.: Kas šo gadu laikā, kalpojot un organizējot nometnes, tev ir sagādājis lielāko gandarījumu?
K.A.: Pirmkārt, man
ir prieks, ka es varu būt, ja tā var teikt, noderīgs Dievam. Es to nesaku ar pašlepnumu;
es runāju par prieku, ko rada apziņa par atrašanos Dieva aicinājumā, un tas, ka
es varu būt par svētību citiem. Otrkārt, ir prieks redzēt citu cilvēku
izaugsmi. Ir cilvēki, kuri ir mainījušies, pievienojušies mūsu komandai,
iepazinuši Jēzu. Ir cilvēki, kuri mūsu nometnēs pieņēmuši Jēzu Kristu kā Glābēju.
Cilvēku dzīves tiešām ir mainītas, turklāt ne viena vien, skaits ir diezgan
liels.
B.B.: Varbūt zini, cik?
K.A. Precīzu skaitli pateikt laikam nevarēšu, bet liekas, ka apmēram 25-30.
B.B.: Kur tu ņem spēku to visu darīt un turpināt?
K.A.: Laikam pēc
„pareizās formulas” man būtu jāsaka „Dievs, Jēzus”, kā tajā anekdotē, ka pareizā
atbilde vienmēr ir „Jēzus”. Taču patiesībā es saprotu, ka, ja godīgi, tas ir
aicinājums, un es šo aicinājumu uztveru pietiekami nopietni. Ja Dievs mani ir
aicinājis kā strādnieku savā laukā, tad es arī cenšos pret to attiekties atbildīgi.
Kur es ņemu spēku?... Taisnību sakot, es ne vienmēr esmu tik stiprs, kā varbūt
izskatās no malas; bieži jūtos noguris, bieži vien negribu neko darīt. Taču,
neskatoties uz to, es saprotu, ka ir jādara, gribu, vai ne, jo Dievs no manis
to sagaida, un ir svarīgi, cik uzticams Dieva strādnieks es esmu.
B.B. Tātad, ja
pareizi saprotu, tā ir atbildības apziņa, kas motivē 6.00 no rīta piecelties,
iet un darīt, lai gan negribas?
K.A. Jā. Strādāt Dieva laukā ir ļoti liela privilēģija.
B.B. Kāpēc tā ir privilēģija? Piemēram, ar ko atšķiras darbs “Wings for Wheels” no darba kādā organizācijā, kurā Kristu nepazīst?
K.A. Es domāju, ka galvenā atšķirība ir tā, ka mēs strādājam Visaugstākajam un vissvarīgāko darbu. Lai kā cilvēki nonievā kristiešus un misionārus, bet to darbu, ko dara „algotie darbinieki”, viņi lielākoties tomēr dara kādam priekšniekam, kāda cita interesēs, bet uz mūžības fona viņu darbs nekam nav derīgs. Es atvainojos, ka tā saku, bet man tā liekas, jo mēs strādājam Visaugstākajam visatbildīgāko, vislabāko darbu, un tas, ko mēs darām, ir nenovērtējami, jo mūsu darbs ir ierakstīts un novērtēts Debesīs.
B.B.: “Wings for
Wheels” šogad būs 10 gadi. Vai ir paredzēti kādi īpaši pasākumi?
K.A.: Jā, mums ir paredzēta dzimšanas dienas svinēšana viesu namā “Vecmuiža”, 70 km no Rīgas, Salacgrīvas novadā. 17. jūnijā būs liels pasākums, uz kuru aicināts ikviens, kurš tā vai citādi ir bijis saistīts ar “Wings for Wheels” kalpošanu. Precīzu skaitu es nepateikšu, bet mēs plānojam vismaz uz 100 cilvēkiem, ja ne vairāk.
B.B.: Kas paredzēts programmā?
K.A. Programmā paredzēts, ka 17. jūnijā ierodas aicinātie viesi. Būs telts vai pat divas, kur visi, kas ieradušies, varēs reģistrēties un ierakstīt novēlējumus viesu grāmatā. Būs iespēja nofotografēties pie sienas ar W4W logo fonā. Vēl būs galds ar W4W izdotajām grāmatām, bukletiem u.c. Slavēšana/koncerts, video, atskats uz W4W vēsturi fotogrāfijās. Cilvēki varēs pastāstīt, ko viņi ir ieguvuši no W4W kalpošanas. Būs liela torte. Tas ir paredzēts kā labs sadraudzības laiks ģimeniskā noskaņā.
B.B.: Ko tev pašam nozīmē šīs svinības?
K.A.: Tās man nozīmē laiku, kurā paiet malā un paskatīties uz to, ko Dievs ir darījis. Var paskatīties un teikt: „Jā, Dievs to ir darījis, ir bijis uzticams 10 gadus!” Un šis ir tikai visu lielo lietu iesākums.
B.B.: Runājot par „lielo lietu iesākumu”, - kas tās ir, un kā tu redzi „Wings for Wheels” pēc pieciem gadiem?
K.A.: Kalpošana mums tagad ir pa visu Latviju. Mēs pazīstam cilvēkus ļoti daudzās Latvijas vietās. Lielākoties esam Rīgā, bet domāju, ka tuvākajā nākotnē mēs iesim ārā no Rīgas uz citām pilsētām Latvijā un arī ārpus Latvijas, lai pēc iespējas vairāk aizsniegtu cilvēkus un palīdzēt viņiem. Pirmkārt, protams, ar Evaņģēlija vēsti. Domāju, ka nākotnē mēs pieaugsim gan cilvēku skaita ziņā, gan paplašināsim savas darbības jomas – ar bērniem, ar cilvēkiem, kam ir intelektuālās attīstības traucējumi. Pagaidām mēs tikai “ieskrienamies”.
B.B.: Tātad “Wings for Wheels” pēc pieciem gadiem. Kādi mēs varētu izskatīties?
K.A.: Es domāju, ka kā komanda mēs būsim vairāk nobrieduši. Iespējams, vairāk attīstīsim katrs savu kalpošanas jomu un komandu, lai nav tā, ka esam viena tāda maza grupiņa. Mēs izpletīsimies kā tīmeklis, lai vairāk un efektīvāk aizsniegtu cilvēkus. Paralēli tam ir svarīgi pilnveidot pareizu resursu sadali, lai uz viena cilvēka pleciem negulstas pārāk liela pienākumu un atbildības nasta. Vēl viena darbības joma, ko grasāmies uzsākt, ir kalpošana ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti.
B.B.: Varbūt šo rakstu lasīs cilvēki, kuri nodomās: “Es arī vēlos kaut ko darīt kopā ar “Wings for Wheels”, būt brīvprātīgais vai pilna laika darbinieks.” Kas ir tās nišas, kas vēl nav aizpildītas, kur cilvēki var atsaukties?
K.A.: Noteikti var atsaukties tie, kas jūt aicinājumu aizlūgt par šo kalpošanu, jo lūgšanas ir visa pamats. Cilvēki šo kalpošanu noteikti var atbalstīt finansiāli, jo, kā zināms, nauda ir vajadzīga, un bez naudas mēs nevaram. Joprojām mums noder palīgi, kas var palīdzēt ar transportu. Lai gan mums tagad ir mikroautobuss, tik un tā ir vajadzīgs papildu transports, kā arī asistenti. Īpaši, kad mums notiek dažādi pasākumi, ir nepieciešami labi asistenti ar pareizo attieksmi.
B.B.: Kas ir pareizā attieksme?
K.A.: Es neprasu no cilvēka, lai viņš būtu profesionāls asistents ar baltiem cimdiņiem un halātā, bet, lai cilvēks ir gatavs mācīties, pietiekami pazemīgs, saprotošs, gatavs mācīties no situācijas un komunicēt ar cilvēku, kuram palīdz, nevis izdomāt viņa vietā.
B.B.: Ja kāds vēlētos pievienoties “Wings for Wheels” darbinieku komandai, kā tas notiek?
K.A. To noteikti var darīt, bet es vispirms gribu zināt, kāpēc viņš grib pievienoties. Ar „es gribu” vien nepietiek.
B.B.: Pieņemsim, ka viņš savu vēlēšanos ir pamatojis. Nākamais jautājums varētu būt: no kā dzīvo “Wings for Wheels” darbinieki?
K.A. Iespējams, manu atbildi uz šo jautājumu daudzi nesapratīs, bet mēs esam pilna laika misionāri, kuri dzīvo no ziedojumiem, un esam atkarīgi no Dieva žēlastības visā, ko darām un kas mums vajadzīgs.
B.B.: Jā, bet vai tos ziedojumus tu vāc un tad sadali pārējiem, vai tas ir citādi? Kā tas praktiski notiek?
K.A. Praktiski tas notiek tā, ka es un mana ģimene meklējam sev atbalstītājus, lai mums būtu tik daudz naudas, ka varam samaksāt rēķinus un segt citus izdevumus, lai būtu paēduši, apģērbušies un varētu arī atpūsties, ja tas ir nepieciešams.
B.B.: Redzu, ka tu esi diezgan labi apģērbies (smejas)! Tātad Dievs par tevi rūpējas. Ja nopietni, tad šo jautājumu es tev uzdevu tāpēc, lai cilvēkiem būtu skaidrs, jo es esmu dzirdējusi arī par gadījumiem, kad nāk pie kalpošanu vadītājiem un jautā: “Ko tu man maksāsi?”
Tu pieminēji pozitīvos faktorus, kas sagādā gandarīju un motivē iet uz priekšu. Tomēr, vai šo 10 gadu laikā ir bijis kāds lūzuma punkts, tāds kā lielākais izaicinājums, kad ir gribējies pamest kalpošanu?
K.A.: Nē, nevienu reizi, ne tuvu tam. Esmu juties noguris, bet nekad tik ļoti, lai gribētos visu pamest. Kad esmu noguris, vienkārši jāpačuč (smejas)! Patiesībā ir gluži otrādi: – jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk saprotu, ka tieši to es gribu darīt.
B.B. Kā tu kā vadītājs esi pieaudzis šajos 10 gados?
K.A.: Esmu pieaudzis briedumā, vairs neesmu tik naivs, ja tā var teikt. Saprotu, ka nevaru neko nedarīt un gaidīt tikai no Dieva un, ka brīnumi nenotiks uzreiz vai vienmēr. Varbūt esmu vairāk pieaudzis spējā saprast, kas ir kas. Bet godīgi es varu pateikt, ka esmu audzējis drosmi nebaidīties no visa. Līdz ar to esmu pieaudzis arī nometņu organizēšanā, kas ir viena no mūsu kalpošanas sfērām. Mēs mācāmies no kļūdām un ejam tālāk.
B.B.: Vai arī šogad būs nometne? Kad tā būs, kāda un kāpēc?
K.A. Nometne būs no 2. līdz 8. jūlijam Spārē, Amatas novadā.
B.B. Vai vēl var pieteikties?
K.A. Jā, vēl var pieteikties, bet gadījumi jau jāizskata diezgan individuāli, vērtējot pēc dalībniekam nepieciešamās palīdzības, ko mēs cenšamies nodrošināt.
B.B.: Kāds būs šī gada nometnes mērķis?
K.A. Nometnei ir labs mērķis. Izskatās, ka ir pieteikušies vairāki cilvēki, kas līdz šim nav piedalījusies mūsu nometnēs. Starp viņiem ir tādi, kas Dievu nepazīst. Līdz ar to nometnes galvenais mērķis ir cilvēkiem parādīt, kāds patiesībā ir Dievs, kāds ir Jēzu Kristus, un tas var atšķirties no viņu līdzšinējiem uzskatiem vai pieredzes.
B.B.; Tas bija par Kasparu un “Wings for Wheels”. Taču tā nav tava vienīgā „nodarbošanās”. Ko vēl tu dari?
K.A. Jā, “krītu visiem uz nerviem” (smejas)! Esmu “Jaunatne ar misiju - Rīga” direktors un dalībnieks „Jaunatne ar Misiju” nacionālajā komandā jeb vadības aplī. Tas mums, “Wings for Wheels”, palīdz būt atpazīstamiem, jo organizācijā “Jaunatne ar Misiju” esam vienīgā šāda kalpošana visā pasaulē.
B.B.: Paldies tev! Lai svētīga turpmākā kalpošana, un uz tikšanos “Wings for Wheels” 10 gadu svinībās!