Jaunie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti"
Asistenta pakalpojums lielākā apjomā būs pieejams:
nepilngadīgām personām, kuras regulāri apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas;
pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai.
Bērniem, kuri regulāri apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas, asistenta pakalpojuma apjoms no 80 stundām palielināts uz 100 stundām mēnesī.
Pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai (ja apmeklē dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu), ņemot vērā asistenta atbalsta intensitātes līmeni, pakalpojumam paredzētas 50 vai 100 stundas mēnesī līdzšinējo 40 vai 80 stundu vietā.
Savukārt, ja asistenta pakalpojumu izmanto citām darbībām, ir paredzētas 30 vai 60 stundas mēnesī līdzšinējo 15 vai 30 stundu vietā, informē Labklājības ministrija.
Izmaiņas nosaka arī papildu atbalstu, lai kompensētu transporta izdevumus tām personām, kuras asistenta pakalpojumam piešķirto stundu ietvaros regulāri apmeklē ārsta nozīmētas medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pasākumus.
Normatīvajā aktā ir definēti arī kritēriji asistenta pakalpojuma nepieciešamībai vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs gadījumos, kad izglītojamā persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu un tai vairs nav tiesību saņemt asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, pamatojoties uz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Jaunā redakcijā ir izteikts noteikumu 1. pielikums “Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšana”.
Avots: https://lvportals.lv/skaidrojumi/341458-paplasina-iespejas-asistenta-pakalpojuma-izmantosanai-2022
Atlaižu par elektroenerģiju saņemšana aizsargātajiem lietotājiem
Pārbaudiet, vai piešķirta atlaide elektrībai, ja jums ir noteikta invaliditātes grupa vai ietilpstat atlaižu saņēmēju grupā. Izrādās, ka, pretēji solītajam, pilnīgi automātiski atlaide par elektroenerģiju netiek piešķirta.
Ja esat aizsargātais lietotājs un jums pienākas atlaide, lai to saņemtu, caur internetbanku ir jāielogojas elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēja mājaslapā (šobrīd atlaides piešķir Elektrum un Tet, lai gan pēc likuma drīkst piešķirt jebkurš elektrības piegādātājs) un jāatzīmē, ka vēlaties saņemt atlaidi.
Foto: https://neatkariga.nra.lv/izpete/352077-ekspresjautajums-vai-elektribas-cena-pieaugs-ari-aizsargatiem-lietotajiem
Ja nav iespējams ielogoties elektrības piegādātāju mājaslapā, piezvaniet savam elektrības piegādātājam un palūdziet atzīmēt jūsu līgumā, ka vēlaties saņemt atlaidi. Jūsu piekrišana ir nepieciešama.
Elektroenerģijas piegādātāji diemžēl neinformē, ka pieteikums ir papildus jāapstiprina, lai gan iepriekš tika ziņots, ka atlaides, piemēram, personas ar 1. gr. invaliditāti saņems automātiski, balstoties uz VDEĀVK datiem. Dati no VDEĀVK, acīmredzot, ir saņemti, tomēr, lai atlaide tiktu piešķirta, lietotājam arī no savas puses jāapstiprina, ka viņš vēlas saņemt atlaidi, citādi atlaides nebūs.
Teksts Elektrum mājaslapā vēsta: "Ja esat aizsargātais lietotājs un līgums ir uz jūsu vārda, atbalsts tiks attiecināts uz jūsu līgumu automātiski [....]" Avots: https://www.elektrum.lv/lv/majai/atbalsts-norekiniem-par-elektribu/atbalsts-norekiniem-par-elektribu/
Atgādinu, ka no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. decembrim tiks piemērotas sekojošas atbalsta summas:
- daudzbērnu ģimenēm (kurās vismaz viens no bērniem vecumā no 18 līdz 24 gadiem iegūst vispārējo, augstāko vai profesionālo izglītību ārzemēs) tiks piemērots atbalsts 20 eiro apmērā mēnesī;
- personām ar 1. grupas invaliditāti, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns invalīds vecumā līdz 18 gadiem vai trūcīgām un maznodrošinātām personām tiks piemērots atbalsts 15 eiro apmērā mēnesī.
(No 1. septembra līdz 1. novembrim attiecīgi bija 5 eiro vai 10 eiro mēnesī, atbilstoši saņēméja kategorijai).
Ja persona atbilst vairākām atlaižu saņēmēja grupām, atlaides par elektrību summējas.
Informāciju apkopoja Santa Survila.
Kā piešķir invaliditāti, un kādi ir nosacījumi? Kas, kam un kā to piešķir? Ko darīt, ja VDEĀVK lēmums neapmierina??
Lai gan dzīvojam 21. gadsimtā, kad tehnoloģiju attīstība ir gluži fantastiska, cilvēka organisms revolucionāras izmaiņas nav piedzīvojis. No vienas puses, tehnoloģijas uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti un zināmā mērā to pat aizsargā, taču, no otras puses, rodas jaunas, līdz šim nebijušas problēmas un ķibeles, kas cilvēkam par labu nenāk.
Tāpēc, lai kā to negribas, dzīvē var rasties situācijas, kad mūs piemeklē nopietni veselības traucējumi. Tik nopietni, ka tiek apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, ir traucētas fiziskās vai garīgās spējas, darbspējas un pašaprūpe. Tad ir nepieciešama atbalsts un, iespējams, jānosaka invaliditāte.
Kad nosaka invaliditāti?
Slimība pati par sevi nav pamats, lai piešķirtu invaliditātes statusu. Invaliditātes grupas piešķiršanas pamats ir slimības izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi. Veicot invaliditātes ekspertīzi, vērtē arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (piemēram, ierobežojumus pārvietoties, veikt pašaprūpi u.c.). Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, un pie vienas un tās pašas diagnozes, ņemot vērā konkrētajā gadījumā personai esošo funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, var pieņemt lēmumu par I, II vai III invaliditātes grupas noteikšanu vai invaliditāti nenoteikt.
Invaliditāti var noteikt cilvēkiem ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ viņi ir nepārtraukti ārstējušies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas un ja cilvēkam ir radušies stabili funkcionēšanas traucējumi, ko apliecina medicīniski dokumenti. Ja veselības traucējumi ir ļoti smagi un ar nelabvēlīgu prognozi, uz invaliditātes ekspertīzi, konsultējoties ar savu ārstu, var pieteikties arī, negaidot sešu mēnešu ārstēšanās laiku.
Kas valstī nosaka invaliditāti?
Latvijā invaliditātes ekspertīzi veic neatkarīga, profesionāla iestāde – Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK izsniedz ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Papildus VDEĀVK jāiesniedz personas iesniegums, funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa un citi medicīniskie dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei. Invaliditātes ekspertīze ir bezmaksas pakalpojums.
Kā nosaka invaliditāti?
VDEĀVK ārsti izvērtē iesniegtos dokumentus un nosaka, vai invaliditātes ekspertīzi personai veikt rakstveida procesā (bez personas piedalīšanās), vai uzaicināt personu uz ekspertīzi klātienē VDEĀVK telpās. Klātienes ekspertīze parasti nepieciešama tad, ja jāuzdod papildu jautājumi vai radušās neskaidrības.
Latvijā invaliditātes noteikšanai izmanto PasaulesVeselības Organizācijas Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā iekļautās kategorijas. Tas nozīmē, ka tiek vērtētas arī cilvēka funkcionēšanas spējas, nevis tikai slimības diagnoze.
Bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās. Pilngadīgām personām invaliditāti nosaka grupās. I grupa – ļoti smaga invaliditāte – tiek piešķirta cilvēkiem ar 80 līdz 100 procentu darbspēju zaudējumu. II grupa – smaga invaliditāte – cilvēkiem ar 60 līdz 79 procentu darbspējas zaudējumu. III invaliditātes grupa, kuru piešķir cilvēkiem ar mēreni izteiktu invaliditāti, kuriem vērojams 25 līdz 59 procentu darbspēju zaudējums.
Uz kādu termiņu nosaka invaliditāti?
Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Atsevišķos gadījumos arī uzreiz uz periodu līdz 18 gadiem.
Cilvēkiem no 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, tiek piešķirta invaliditāte uz mūžu.
Ko darīt, ja cilvēku neapmierina VDEĀVK lēmums?
VDEĀVK komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt komisijas vadītājam. Tad lieta tiek skatīta un vērtēta no jauna. To jau veic citi ārsti eksperti. Savukārt, ja arī jaunais vērtējums neapmierina, tad VDEĀVK vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
#invaliditāte #dažādība #cilvēkiarinvali
Kādu atbalstu var saņemt pieaugušas personas ar invaliditāti
- Atvieglojumi,
- Pakalpojumi,
- Finansiāls atbalsts,
- Atbalsts no pašvaldības,
- ES fondi.
Būtiskas izmaiņas asistenta pakalpojumu saņemšanā no 2021. gada 1. jūlija
Galvenās izmaiņas, kas tika atbalstītas un publicētas izdevuma Latvijas Vēstnesis konceptuālajā ziņojumā “Par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu” 2020. gada 9. oktobrī.
- Asistenta atalgojums tiks palielināts. No 2021. gada 1. jūlija asistenta pakalpojuma vienas stundas izmaksas būs 4.50 eiro (pirms nodokļu nomaksas).
- Stundas, kuras persona saņem asistenta pakalpojumā, vairs netiks summētas. 160 stundas mēnesī (40 stundas nedēļā) no 2021. gada 1. jūlija varēs saņemt tikai noteiktas iedzīvotāju grupas.
- Tiks atbalstīts 5. nodaļā ietvertais 1.A risinājums, un tā īstenošana tiks uzsākta no 2021. gada 1. jūlija.
- Ar visu ziņojuma tekstu varat iepazīties šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2020/199.5
- Vienkāršota atskaitīšanās kārtība par pakalpojuma sniegšanu, un, atbilstoši anketas aizpildīšanas datiem, mēnesī tiks piešķirts noteikts stundu skaits, ko asistenta pakalpojuma saņēmējs varēs izmantot pēc saviem ieskatiem.
- Bērniem ar invaliditāti, kuriem irnepieciešama palīdzība, lai pārvietotos ārpus mājokļa, bet kuriem nav nepieciešama īpašā kopšana un viņi nekvalificējas asistenta pakalpojuma saņemšanai, no nākamā gada jūlija būs pieejams pavadoņa pakalpojums.
- Bērni ar invaliditāti, kuriem ir nepieciešama īpašā kopšana un palīdzība pārvietošanās atbalstam un pašaprūpei ārpus mājokļa, varēs saņemt asistenta pakalpojumu (konstantas 80 stundas mēnesī).
- Pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu (līdz 80 stundām mēnesī) bez ienākumu situācijas izvērtējuma piešķirs bērniem ar invaliditāti, kuriem ir nepieciešama īpašā kopšana, ja bērna vecāki vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un pašvaldības sociālais dienests konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.Tādējādi visiem bērniem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, ir iespēja saņemt atbalstu no 80 līdz 160 stundām mēnesī, savukārt bērniem, kuri nav kopjami, bet kuriem ir nepieciešama palīdzība, lai pārvietotos ārpus mājokļa, atbalstu 60 stundas mēnesī.
Sīkāka informācija: http://www.lm.gov.lv/.../91942-no-nakama-gada-julija...
Kas jāņem vērā, intervējot personu ar garīga rakstura traucējumiem (Nr. 14)
Pēdējā laikā medijos daudz tiek runāts par
personas privāto datu aizsardzību, kā arī par personas tiesībām uz informācijas
neaizskaramību medijos. Kā tas patiesībā notiek dzīvē, iztaujājot personu ar
mentālās veselības traucējumiem par viņa diagnozi, žurnāla "Spārni
riteņiem" redaktore Santa Survila komentē situāciju, atsaucoties uz Diānas
Ponaskovas piemēru.
Santa Survila: robežas pastāv personīgo datu izpaušanai, iztaujājot personu ar
mentālās veselības traucējumiem par viņa diagnozi?
Diāna
Ponaskova: Būtiskais jautājums ir par to, cik ētiski ir medijam vaicāt cilvēkam
ar intelektuāliem traucējumiem vai mentālās veselības invaliditāti par viņa
veselības stāvokli raksturojošiem aspektiem - medikamentiem, simptomātiku,
invaliditātes izpausmēm, diagnozi vai terapiju? Cik ētiski ir vaicāt to arī ar
veselības aprūpi vai citu invaliditātes diskursu skarošo tēmu kontekstā, ņemot
vērā, ka cilvēkam ar mentāliem traucējumiem, iespējams, nav tik augsta
intelektuālā kapacitāte, lai nepakļautos uzdoto jautājumu spiedienam? Tāpēc
varbūt mediju pārstāvjiem, kuri rada saturu sociālo jautājumu izklāstam, ir
skaidri jādefinē, kur jānovelk robeža starp cilvēka privātiem datiem un mediju
dienas kārtībā nepieciešamo datu ievākšanu sociālās tēmas satura izveidei.
Minēšu piemēru. Medijos bija vērojams sižets, kurā invaliditātes un nodarbinātības kontekstā tika iztaujāts respondents, kurš sižeta laikā atzina, ka viņam ir psihiska saslimšana - šozofrēnija. Tie ir sensitīvi dati, kuru izpaušanai, iespējams, nepieciešams medicīnisks vai pētniecisks, nevis izglītojoši-izklaidējošs konteksts. Īpaši apzinoties to, ka cilvēkiem ar mentāliem traucējumiem jau tā ir milzīgs stigmatisma slogs, kas ierobežo cilvēku ne tikai gūt izglītību, būt nodarbinātam darba tirgū u.c., bet arī saņemt citus atbilstošus sociālus pakalpojumus, tai skaitā dzīvot patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi atbilstoši cilvēktiesībām. Tādēļ diagnozes un to izskanēšana medijos paliek kā sensitīvs jautājums. Lielākoties cilvēku invaliditātes diagnozes medijos tiek atspoguļotas labdarības kontekstā, kad vāc ziedojumus konkrētas saslimšanas ārstēšanai, nevis populistiski tiecoties šādā veidā celt invaliditātes problēmjautājumus.
Santa
Survila: Ja cilvēkam ar invaliditāti
tiek jautāts, kāda viņam ir diagnoze, un aptaujātais atbild, ka tā ir,
piemēram, šizofrēnija, tādā gadījumā runa ir par neredzamo invaliditāti. Taču
personai ar kustību traucējumiem invaliditāte ir redzama un to noslēpt nav
iespējams.
Kāda ir mediju ētika no šī aspekta? Ja intervējamais šādā situācijā atklāj sensitīvus datus par sevi, vai šo informāciju drīkst izmantot publikācijās vai pārraidēs?
"Saskaņā
ar ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu, dati par reliģisko un politisko
pārliecību, veselību u. c. ir sensitīvi, tāpēc tiem ir īpaša aizsardzība.
Regula
noteic, ka dalībvalstu tiesību aktos jāsaglabā līdzsvars starp vārda un
informācijas brīvību (tostarp žurnālistu izteiksmes, mākslinieciskās vai
literārās izpausmes brīvību) un tiesībām uz personas datu aizsardzību.
Salīdzinājumā
ar iepriekšējo normatīvo regulējumu datu Regulā precīzāk ir definēti veselības
dati: tie ir personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai mentālo
veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo
informāciju par personas veselības stāvokli.
Regula
ievieš jaunu jēdzienu līdzšinējo sensitīvo datu vietā – „īpašas kategorijas
personas dati" (Vispārīgā datu aizsardzības regula, www.tiesibsargs.lv).
Santa
Survila: Līdz ar to, piemēram, arī darba
devējs nedrīkst jautāt personas personīgos datus sakarā ar veselības stāvokli
(jebkurām saslimšanām), tai skaitā par invaliditāti. ir gadījumi, kad personai
ir neredzama invaliditāte, kas ārēji neizpaužas.
Veselības
dati ir sensitīva informācija - īpašas kategorijas personas dati, kuru cilvēks
var atklāt par sevi vai ne, ja to nevēlas. Tomēr, ņemot vērā, ka intervētajai
personai ir mentāla rakstura traucējumi, iespējams, ka viņa nespēja pilnībā
izvērtēt situāciju, nezinot, ka šos personīgos datus par sevi var neizpaust.
Kur
sākas un kur beidzas mediju ētika?
Žurnālistu
ētikas kodeksa 2.7 punktā ir teikts:
"Žurnālistam
ir jāatturas no cilvēka etniskās izcelsmes, tautības, profesijas, politiskās
pārliecības, reliģisko uzskatu vai seksuālās orientācijas pieminēšanas, ja šīm
detaļām nav nozīmes attiecīgajā kontekstā, it sevišķi, ja šādu faktu
pieminēšana var šķist aizskaroša."
Uzskatu,
ka zem šī punkta kā papildus iezīme klāt noteikti jāpiemin, ierakstot kodeksā
arī personas veselības stāvokļa detaļu sīkāka pieminēšana, kā arī personu ar
mentāla rakstura saslimšanām aizsardzība, jo persona var pilnībā neizprast
situāciju un neredzēt to no dažādiem skatu punktiem.
Santa Survila:
kad intervējamā persona ir izpaudusi par sevi informāciju, kuru bija tiesīga
neatklāt, izvērtēšana un atbildība noteikti būtu jāuzņemas žurnālistam, jo:
1.
Tas bija neētiski, jo tika pārkāpts personas privātums.
2.
Žurnālists ieguva sensitīvus datus.
3.
Persona sava veselības stāvokļa dēļ neapzinājās savu atbilžu iespējamās sekas
un ietekmi uz turpmākajām darba gaitām, un žurnālists tādējādi var iegūt ziņas,
kas vēlāk apzināti vai neapzināti var tikt izmantotas pret personu.
3.
Situācija ir pretrunā ar mediju ētikas kodeksa pamatprincipiem.
Valsts apmaksāta veselības aprūpe mājās (Nr. 13)
Veselības aprūpi mājās iedzīvotājiem sniedz sertificēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), bet medicīnisko rehabilitāciju – sertificēts fizioterapeits vai fizioterapeita asistents, ergoterapeits vai audiologopēds.
Ar plašāku informāciju par iedzīvotāju grupām, kuras ir tiesīgi saņemt veselības aprūpi mājās un kārtību, kādā veselības aprūpe mājās tiek sniegta, var iepazīties infografikā “Veselības aprūpe mājās”.
Saraksts ar ambulatorajām iestādēm, kuras sniedz veselības aprūpi mājās, pieejams NVD interneta vietnē www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Veselības aprūpes pakalpojumi” – “Veselības aprūpe mājās” vai "Medicīniskā rehabilitācija”.
Avots: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/aktualitates/970-valsts-apmaksata-veselibas-aprupe-majas
Tehnisko palīglīdzekļu saņemšana ar kompensācijas mehānismu (Nr. 12)
Ja Jūsu vajadzībām neatbilst Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra piedāvātais tehniskais palīglīdzeklis, Jūs to varat iegādāties ar kompensācijas mehānismu Eiropas savienības valstīs, Eiropas ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā.
Lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli ar kompensācijas mehānismu, klientam ir jābūt reģistrētam rindā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai un papildus jāiesniedz:
- iesniegums ar lūgumu saņemt tehnisko palīglīdzekli ar kompensācijas mehānismu.
Uzmanību:
Klients var vienlaicīgi iesniegt dokumentus tehniskā palīglīdzekļa
saņemšanai (iesniegums un Ārstējošā ārsta atzinums) un iesniegumu par
tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu ar kompensācijas mehānismu.
VTPC izskatīs Jūsu iesniegtos dokumentus un nosūtīs lēmumu. Pozitīva lēmuma gadījumā norādīs iespējamo kompensējamo summu un papildus iesniedzamos dokumentus kompensācijas saņemšanai.
Saņemot pozitīvu lēmumu, Jūs varat doties izvēlēties sev piemērotu tehnisko palīglīdzekli. Tehnisko palīglīdzekli ar kompensācijas mehānismu iegādāties drīkst tikai pēc funkcionēšanas komisijas lēmuma atļaut tehnisko palīglīdzekli saņemt ar kompensācijas mehānismu. Pēc tehniskā palīglīdzekļa iegādes, Jums jāiesniedz lēmumā norādītie dokumenti.
Informējam, ka VTPC var pieprasīt uzrādīt iegādāto tehnisko palīglīdzekli.
Kā saņemt tehnisko palīglīdzekli ar kompensācijas mehānismu, ja persona to iegādājas par saviem līdzekļiem Eiropas valstīs.
1. Solis
Persona iesniedz dokumentus VTPC, lai reģistrētos rindā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Iesniedzamie dokumenti:
Iesniegums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai;
Ārstējošā ārsta atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai;
Iesniegums ar lūgumu saņemt tehnisko palīglīdzekli ar kompensācijas mehānismu.
2. Solis
VTPC izskata iesniegtos dokumentus.
Ja dokumenti sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, saprotami
un kvalitatīvi – VTPC pieņem lēmumu par reģistrēšanu rindā un par
iespējamo kompensācijas apmēru;
Ja dokumentos sniegtā informācija ir nepietiekama lēmuma pieņemšanai,
VTPC pieprasa papildus dokumentus vai uzaicina personu uz Funkcionēšanas
novērtēšanas komisiju.
3. Solis
VTPC nosūta personai lēmumu, kur pozitīva lēmuma gadījumā norāda iespējamo kompensējamo summu un papildus iesniedzamos dokumentu kompensācijas saņemšanai.
4. Solis
Persona pēc tehniskā palīglīdzekļa saņemšanas iesniedz pieprasītos dokumentus VTPC.
5. Solis
VTPC uzaicina personu, līdzi ņemot jauno iegādāto tehnisko palīglīdzekli uz Funkcionēšanas novērtēšanas komisiju;
VTPC izvērtē iesniegtos dokumentus un tehnisko palīglīdzekli;
VTPC pieņem lēmumu par kompensācijas summu un tās piešķiršanu.
6. Solis
VTPC nosūta personai lēmumu.
7. Solis
Persona veic vienreizējo iemaksu VSIA NRC "Vaivari" kontā vai kasē;
VTPC pārskaita kompensējamo summu.
Avots: https://www.vtpc.lv/lv
Atgūstiet pārmaksātos nodokļus (Nr. 10)
Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt tie nodokļu
maksātāji, kuri vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par
attaisnotajiem izdevumiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par
attaisnotajiem izdevumiem var saņemt, ja iedzīvotājs ir strādājis un
maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli. 2018.gada laikā pārmaksāto
iedzīvotāju ienākuma nodokli var pieprasīt par 2017., 2016. un 2015. gadu.
Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, fiziskajai personai ir jānorāda
savs norēķinu konts kredītiestādē, uz kuru VID pārskaitīs pārmaksu triju
mēnešu laikā.
Avots: https://www.vid.gov.lv/lv/attaisnotie-izdevumi-0
Valdība apstiprina Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu (Nr. 9)
Pilnu medicīnisko pakalpojumu klāstu Latvijā varēs saņemt tie, par kuriem ir samaksāts sociālais nodoklis 1% apmērā no minimālās algas 2018. gadā, 3% 2019. gadā un 5% 2020. gadā.
26.septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas izstrādāts, lai noteiktu veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru, kā arī regulētu valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu (sasniedzot finansējuma apmēru 4% no IKP 2020.gadā), tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.
Likumprojekts paredzētu, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas*. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā**.
Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilpst:
- ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe;
- zobārstniecības palīdzība;
- ārstu speciālistu sniegtā aprūpe (sekundārā ambulatorā palīdzība);
- medicīniskā aprūpe mājās;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pakalpojums;
- palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (traumpunktos);
- diagnostiskie izmeklējumi;
- ārstniecība dienas stacionārā;
- stacionārā aprūpe (neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās, observācijas gultas, plānveida stacionārā palīdzība, neatliekamā medicīniskā palīdzība ambulatori slimnīcas Uzņemšanas nodaļā);
- valsts kompensējamie medikamenti;
- medicīniskā rehabilitācija.
Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji vai atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, vai nebūs veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu (veselības aprūpes minimumu):
- neatliekamo medicīnisko palīdzību;
- dzemdību palīdzību;
- zobārstniecības palīdzību akūtos gadījumos;
- ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;
- veselības aprūpes pakalpojumus saslimšanu ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā.
*Piemēram, bērni (līdz 18 gadu vecumam), pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas, I un II grupas invalīdi, personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, vai ir pilna laika studējošie u.c.
**2018.gadā – 1% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas;2019.gadā – 3% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas; 2020.gadā – 5% no divpadsmitkārtīgās minimālās mēneša darba algas.
Kādu palīdzību lidostā var saņemt cilvēks ar pārvietošanās grūtībām (Nr. 8)
Kā personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām (Person
with Reduced Mobility – PRM) jums jābūt tādām pašām iespējām izbaudīt
ceļojumus ar gaisa kuģi, kā ikvienam citam.
ES dalībvalstīs jūsu tiesības ir aizsargātas saskaņā ar regulu (EK) 1107/2006. Tajā ir noteikts, kādu palīdzību nodrošina lidosta un lidsabiedrība, un akcentēts, ka šī palīdzība jāsniedz bez maksas.
Ja jums šķiet, ka paši nespēsiet droši nokļūt līdz lidmašīnai un tajā iesēsties, vienmēr ir iespēja saņemt īpaši apmācītu asistentu palīdzību. Nav svarīgi, kāds ir jūsu nedrošības iemesls – kustību traucējumi, redzes vai dzirdes traucējumi, nespēja labi orientēties telpā vai vienkārši lauzta kāja. Šādu palīdzību varat pasūtīt arī veciem cilvēkiem, kas nespēj kājām noiet lielus attālumus.
Pieprasot palīdzību, jums invaliditātes apliecība nav obligāti jāuzrāda. Lai saņemtu nepieciešamo palīdzību, jāpiesaka 48 stundas iepriekš. To parasti iespējams izdarīt, iegādājoties biļetes. Palīdzību ir jāpiesaka tajā aviokompānijā, ar kuru ceļojat.
Starptautiskā
lidosta “Rīga” atbilst šīs regulas prasībām, nodrošinot augstas kvalitātes
pakalpojumus personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, gan izlidojot no
lidostas, gan ielidojot tajā.
Sīkāku informāciju varat atrast šeit
Avots:http://www.riga-airport.com/lv/main/pasazieriem/noderiga-informacija/palidziba-personam-ar-kustibu-traucejumiem
Sīkāku informāciju variet atrast šeit
Iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa pagarināšana (Nr. 7)
2016.gada
28.oktobrī stājās spēkā grozījumi Invaliditātes likumā, kas paredz, ka
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) var
pieņemt pagaidu lēmumu, ar kuru pagarina iepriekš noteikto invaliditātes
grupu līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts jaunais lēmums.
Kas personai ir jādara, lai saņemtu pagaidu lēmumu?
Ja
persona ir iesniegusi dokumentus atkārtotai invaliditātes ekspertīzei
un gaida lēmuma pieņemšanu, nekādas papildus darbības tai nav jāveic.
Gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ VDEĀVK mēneša laikā nevarēs izskatīt
personas iesniegtos dokumentus atkārotai invaliditātes ekspertīzei,
VDEĀVK pieņems pagaidu lēmumu.
Par pagaidu lēmuma pieņemšanu cilvēki saņems paziņojumu telefoniski, to varēs apskatīt vietnē www.latvija.lv,
izmantojot e-pakalpojumu “Mani dati VDEĀVK”. VDEĀVK darbinieki aicinās
jauno invaliditātes apliecību saņemt klātienē vai vienosies, ka
apliecība un nepieciešamības gadījumā arī dokumenti tiks nosūtīti pa
pastu.
Vai pagaidu regulējuma laikā varēs saņemt invaliditātes apliecību?
Ja
persona izteiks vēlēšanos, personai tiks izdota invaliditātes apliecība
pagaidu lēmuma darbības laikā (t.i. uz 6 mēnešiem). Tomēr, ņemot vērā,
ka iestādes, kas nodrošina pabalstus un pakalpojumus cilvēkiem ar
invaliditāti, informāciju par personas aktuālo invaliditātes statusu
iegūst pašas no Invaliditātes informatīvās sistēmas, tad invaliditātes
apliecība jāuzrāda reti (izņēmums ir sabiedriskais transports). VDEĀVK
darbinieki, sazināsies ar iedzīvotājiem telefoniski un noskaidros, vai
persona pagaidu lēmuma darbības laikā vēlas apliecību saņemt.
Ja
persona nebūs saņēmusi invaliditātes apliecību reizē ar pagaidu lēmumu,
invaliditātes apliecību var saņemt jebkurā brīdī, kad persona izteiks
šādu vēlēšanos. Ierodoties klātienē, invaliditātes apliecību var saņemt
tai pašā dienā.
Vai pagaidu lēmums personai dod tiesības uz sociālajiem pabalstiem, pakalpojumiem un pensiju?
Pagaidu
lēmums pagarina iepriekš noteikto invaliditātes grupu, kā arī iepriekš
izsniegtos atzinumus par medicīniskajām indikācijām īpašas kopšanas
pabalsta, transporta pabalsta vai asistenta pakalpojuma pašvaldībā
saņemšanai. Līdz ar to, pagaidu lēmums saglabā personai tiesības uz
iepriekš piešķirtajiem pabalstiem, pensijām un atvieglojumiem.
Kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pašvaldības u.c. iestādes uzzinās par invaliditātes pagarināšanu?
Iestādes,
kas personām ar invaliditāti nodrošina pakalpojumus vai pabalstus,
informāciju par pagaidu lēmumu saņems tiešsaistē no Invaliditātes
informatīvās sistēmas, kurā VDEĀVK ievada informāciju par personai
noteikto invaliditātes grupu un termiņiem. Līdz ar to, iestādes
elektroniski varēs pārliecināties, vai personai ir spēkā esošs
invaliditātes statuss.
Lai no VSAA saņemtu invaliditātes pensiju
un pabalstus, pagaidu lēmuma gadījumā personai nav jāvēršas ar jaunu
iesniegumu. VSAA saņems tiešsaistē ziņas par pagaidu lēmumu un
automātiski pagarinās pensiju un pabalstu izmaksu.
Lai pēc
pagaidu lēmuma pieņemšanas persona saņemtu asistenta pakalpojumu
pašvaldībā, personai ir jāvēršas savas dzīvesvietas pašvaldības
sociālajā dienestā. Tas ir tādēļ, ka iepriekšējais līgums par asistenta
pakalpojuma nodrošināšanu beidzas līdz ar iepriekš noteiktās
invaliditātes beigu termiņu.
Sociālais dienests, vērtējot
personas tiesības atkārtoti saņemt asistenta pakalpojumu pašvaldībā,
elektroniski pārliecināsies, vai personai ir spēkā esošs invaliditātes
statuss, izvērtēs personas situāciju un lems par asistenta pakalpojuma
pašvaldībā piešķiršanu vai atteikumu piešķirt asistenta pakalpojumu.
Ekspertīzei nepieciešamie dokumenti
Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzei persona Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā iesniedz:
1. Iesniegumu
ja persona iesniedz iesniegumu par sevi, tā aizpilda šādu iesnieguma formu (V1)
ja iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona, tā aizpilda šādu iesnieguma formu (V2);
2. Nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr.088/u)
ģimenes
vai ārstējošais ārsts veidlapu 088/u var aizpildīt rokrakstā (veidlapas
paraugs) vai datorā (veidlapas paraugs). [Palīgmateriāli ģimenes vai
ārstējošajam ārstam: Nosūtījuma aizpildīšanas ieteikumi; Veselības
traucējumu novērtēšanas kritēriji].
3. Funkcionālo spēju pašnovērtējumu, ja ekspertīze jāveic personai no 18 gadu vecuma
Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu var aizpildīt rokrakstā vai datorā. Anketu lūgums izdrukāt uz lapas abām pusēm;
4. Darbnespējas lapu B, ja tāda ir izsniegta;
5. Citus dokumentus, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei;
6.
Personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu, ja ekspertīze
jāveic medicīnisko indikāciju noteikšanai īpašai kopšanai
anketu
aizpilda pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks vai
ergoterapeits pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts
komisijas pieprasījuma.
http://www.vdeavk.gov.lv/
Kā varēs uzzināt, ka pagaidu lēmuma darbība ir beigusies un pieņemts jauns lēmums?
Invaliditātes
likumā noteikts, ka iepriekšējais lēmums var tikt pagarināts uz laiku
līdz sešiem mēnešiem. Līdz ar to dokumentus, kuri bija iesniegti
atkārtotai invaliditātes ekspertīzei, VDEĀVK izvērtēs un jaunu lēmumu
pieņems ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc pagaidu lēmuma pieņemšanas. Par jaunā
lēmuma pieņemšanu cilvēki saņems paziņojumu telefoniski, to varēs
apskatīt vietnē www.latvija.lv,
izmantojot e-pakalpojumu “Mani dati VDEĀVK”. VDEĀVK darbinieki aicinās
jauno invaliditātes apliecību saņemt klātienē vai vienosies, ka
apliecība un nepieciešamības gadījumā arī dokumenti tiks nosūtīti pa
pastu.
Sākot ar 2015.gada 1.janvāri personas iesniegums invaliditātes un darbspēju ekspertīzei tiek papildināts ar jaunu dokumentu – Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu, kas jāaizpilda personām no 18 gadu vecuma un jāpievieno iesniegumam un ārsta sagatavotajam Nosūtījumam uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju.
Avoti: https://www.youtube.com
http://www.vdeavk.gov.lv/
http://www.vi.gov.lv/lv/veselibas-aprupe/veselibas-aprupe-iedzivotajiem/invaliditates-noteiksana
Kritēriji asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai (Nr. 6)
(Pielikums MK 13.10.2015. noteikumu Nr. 592 redakcijā)
Asistenta pakalpojuma apjomu nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:
11. Nosakot asistenta pakalpojuma apjomu, sociālais dienests ievēro šādus nosacījumus:
11.1. asistenta pakalpojums nokļūšanai uz darba vietu, izglītības iestādi vai dienas aprūpes centru netiek piešķirts, ja tiek izmantots minēto institūciju transports un personai iespējams saņemt palīdzību, lai iekļūtu dzīvesvietā, attiecīgajā institūcijā un transportlīdzeklī, kā arī izkļūtu no dzīvesvietas, attiecīgās institūcijas un transportlīdzekļa;
11.2.
Nodarbinātības veicināšana cilvēkiem ar invaliditāti (Nr. 5)
Pasākuma mērķis: bezdarbnieku nodarbināšana subsidētajās darba vietās, lai palīdzētu bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasības, veicinātu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.
Nodarbinātības valsts
aģentūra (NVA) organizē pasākumu bezdarbniekiem, kuri atbilst
vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1. personai ir noteikta invaliditāte;
2. persona ir bijusi bez darba vismaz 12 mēnešus (nav bijusi
uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu
„Par
valsts sociālo apdrošināšanu” ilgāk par diviem mēnešiem bez
pārtraukuma);
3. persona ir bijusi bez darba vismaz 24 mēnešus (nav bijusi
uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu
„Par
valsts sociālo apdrošināšanu” ilgāk par diviem mēnešiem bez
pārtraukuma);
4.
No 1. augusta jauns sadales sistēmas tarifs - jāmaksā arī, ja elektrību nepatērē (Nr. 5)
- Mājsaimniecību klienti ST dalās divās grupās – ar vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgumu. Mājsaimniecības ar vienas fāzes pieslēgumu veido 74% no kopējā pieslēgumu skaita.
- Fiksētā komponente – 1,24 eiro (bez PVN) jeb 1,50 eiro (ar PVN) - tiks piemērota ikvienai mājsaimniecībai ar vienas fāzes pieslēgumu, neatkarīgi no tā, vai elektroenerģiju tā patērē vai nepatērē.
- Trīs fāžu pieslēgumiem tiks piemērota fiksēta maksa par vienu jaudas vienību – ampēru (A), kas mainīsies atkarībā no objektā esošās elektrības pieslēguma jaudas.
- Aptuveni 120 tūkstoši klientu objektu ir tā dēvētie "nulles" un ļoti zema patēriņa pieslēgumi, puse no šiem objektiem ir dzīvokļi pilsētās.
- Līdz rudenim klienti saņems individuālu vēstuli, e-pastu par ST tarifa izmaiņām, lai izvērtētu īpašumā pieslēgtās jaudas lielumu un izmantojamību un ietekmētu elektrības kopējā maksājuma lielumu.
- Jūlija vidū klientiem, kuri norēķinās ar Izlīdzināto maksājumu, būs jānodod skaitītāja rādījumi, un, ja būs nepieciešams, tiks veikts izlīdzinātā maksājuma pārrēķins.
Asistenta pakalpojumi - izmaiņas? Labklājības ministrija - pastaigas parkā apmaksātas netiks... (Nr. 4)
Zināmu laika periodu pašvaldības sociālais
dienests, nodrošinot asistenta pakalpojuma pašvaldībā, patiešām
neprasīja dokumentālus pierādījumus 2012.gada 18.decembra Ministru
kabineta noteikumu Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē
asistenta pakalpojumu pašvaldībā" (turpmāk - noteikumi) 1.pielikuma
7.punkta noteiktā pasākuma "neregulāri iesaistās dažādos pasākumos.
saņem pakalpojumus" izmantošanai.
Taču, ņemot vērā Labklājības ministrijas audita pārbaužu
rezultātus pašvaldību sociālajos dienestos par asistenta
pakalpojuma sniegšanu, lai nodrošinātu tiesisku, mērķētu un
pamatotu finanšu līdzekļu izlietojumu asistenta pakalpojumam
pašvaldībās, tika norādīts uz riskiem šī pakalpojuma administrēšanā
un piešķiršanā. Viens no jautājumiem, uz kuriem pašvaldību
sociālajiem dienestiem tika vērsta uzmanība, ir par asistenta
pakalpojuma piešķiršanu personai ar I grupas invaliditāti, kas
saņem pabalstu invalīdam, kam nepieciešama kopšana.
Informējam, ka noteikumi joprojām neliedz iespēju 1 grupas
invalīdiem, kas saņem pabalstu invalīdam, kam nepieciešama kopšana,
izmantot asistenta pakalpojumu brīvā laika pavadīšanai. Taču,
saskaņā ar noteikumu 11.2.apakšpunktu asistenta pakalpojums
pašvaldības sociālajam dienestam ir jāpiešķir tikai konkrētam
mērķim jeb pasākumiem, kas ir pierādāmi ar apliecinošu dokumentu.
Līdz ar to, lai nodrošinātu noteikumu 11.2.apakšpukta tiesisku
piemērošanu,
Asistenta pakalpojumi - izmaiņas? Tiesībsargs jau ir sniedzis savu atbildi (Nr. 4)
Tiesībsarga birojā jau ir saņemta informācija par problēmām asistenta pakalpojuma nodrošināšanā, kas saistīta ar to, ka Labklājības ministrijas ir mainījusi praksi un turpmāk asistenta pakalpojums personām ar I grupas invaliditāti, kurām ir piešķirts pabalsts personai, kurai ir nepieciešama kopšana, tiek nodrošināts tikai konkrētam mērķim jeb pasākumam, kas ir pierādāms ar apliecinošu dokumentu. Proti, turpmāk netiks apmaksāti pasākumi, kuru mērķis ir brīvā laika pavadīšana un kas nav objektīvi pierādāmi ar apliecinošiem dokumentiem.
Tiesībsargs uzskata, ka šāda prakses
maiņa, sašaurinot personu ar I grupas invaliditāti tiesības, nav
atbalstāma. Asistenta pakalpojums nesasniedz mērķi - vienlīdzīgas
tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem
cilvēkiem. Administratīvais slogs apgrūtina asistenta pakalpojuma
pieejamību un padara to neefektīvu, personai nespējot iesniegt čeku par
pastaigu parkā, tikšanos ar draugiem u.c. būtiskām brīvā laika
aktivitātēm. Tādējādi tiek aizskartas personas tiesības uz privātās
dzīves neaizskaramību un netiek nodrošināts ANO konvencijas par personu
ar invaliditāti tiesībām 19.pantā noteiktais valsts pienākums veikt
efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu personu ar
invaliditāti pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Tiesībsargs lūgs Labklājības ministrijai sniegt skaidrojumu par
asistentu pakalpojumu nodrošināšanu.
Par lietas izskatīšanas rezultātiem Jūs tiksiet informēti.
Ar cieņu,
Gita Gailīte
Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juriskonsulte
Latvilas Republikas Tiesībsarga birojs
avots: http://www.sustento.lv
Foto: Interneta resursi
Apstiprina grozījumus recepšu izrakstīšanas kārtībā (Nr. 3)
Noteikumi papildināti ar jaunu recepšu izrakstīšanas veidu – elektroniski veselības informācijas sistēmā –, un tajos noteikta elektronisko recepšu izrakstīšanas kārtība un ierobežojumi. Paredzēts, ka turpmāk receptes (gan īpašās, gan parastās) izrakstāmas elektroniski veselības informācijas sistēmā vai uz receptes veidlapas.
Grozījumi paredz, ka līdz datu apstrādes tiesību iegūšanai veselības informācijas sistēmā, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.novembrim ārsts vai ārsta palīgs recepti izraksta uz receptes veidlapas. Pēc datu apstrādes tiesību iegūšanas veselības informācijas sistēmā ārsts un ārsta palīgs recepti izraksta vai nu elektroniski, vai uz receptes veidlapas. Projekts nosaka izņēmumus, kuros gadījumos receptes izrakstīšanai jāizmanto tikai receptes veidlapa – izrakstot medicīniskās ierīces, M saraksta zāles vai individuāli kompensējamās zāles; ja zāles tiks iegādātas kādā no Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederācijā; gadījumos, kad receptes izrakstīšana elektroniski nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ; ja zāļu iegādi pacientam kompensē apdrošināšanas sabiedrība u.c. gadījumos. Jau ziņots, ka atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam, sākot ar 2016.gada 1.decembri ārstniecības iestādēm būs pienākums izrakstīt receptes elektroniski veselības informācijas sistēmā
LM turpinās uzlabot cilvēku ar invaliditāti nodrošinājumu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem (Nr. 3)
Labklājības ministrija (LM) turpinās pilnveidot cilvēku ar invaliditāti nodrošinājumu ar mūsdienīgiem tehniskajiem palīglīdzekļiem. Tādējādi būs iespējams uzlabot cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti un mazināt rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (bērniem un pieaugušajiem, kas saņēmuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar funkcionāliem traucējumiem un kam ir ārstniecības personas fiksēts izgulējuma risks) turpmāk būs pieejami tādi tehniskie palīglīdzekļi kā funkcionālā gulta un pretizgulējuma matracis.
Tāpat papildus paredzēti elpošanas tehniskie palīglīdzekļi: nepārtraukta pozitīva spiediena elpceļos nodrošināšanas terapijas iekārta, automātiska pozitīva spiediena elpceļos nodrošināšanas terapijas iekārta, stacionārs skābekļa koncentrators, portatīvs skābekļa koncentrators, neinvazīva plaušu ventilācijas iekārta, pulsoksimetrs un ierīce neinavazīvai pCO2 mērīšanai asinīs transkutāni. Šos palīglīdzekļus plānots piešķirt cilvēkiem ar nomoda stāvokļa traucējumiem (miega apnojas, hipapnojas smagu, vidēji smagu pakāpi) un bērniem ar elpošanas traucējumiem.
To paredz otrdien, 5.janvārī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta
Ģimene, kuras aprūpē ir bērns invalīds, kā arī pirmās grupas invalīdi par elektrību maksās mazāk (Nr. 2)
Ģimene, kuras aprūpē ir bērns invalīds, kā arī pirmās grupas invalīdi saņems aizsargātā lietotāja statusu un par elektrību maksās mazāk. To paredz Saeimā ceturtdien, 17. septembrī, galīgajā lasījumā atbalstītie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi.
Līdz šim par aizsargāto lietotāju bija noteikta trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai daudzbērnu ģimene, kura elektroenerģiju savā mājsaimniecībā izlieto pašas vajadzībām.
Kā skaidrojuši likumprojekta autori, ģimene, kuras apgādībā ir bērns invalīds, līdz šim elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumus varēja saņemt vien tad, ja tai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss. Savukārt deputāti iepriekš komisijas sēdēs norādīja, ka ir jāpaplašina aizsargāto lietotāju loks arī ar citām sabiedrības grupām.
Pērn Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 uzturas specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās vecāku aprūpē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Savukārt saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem valstī pirmās grupas invaliditāte piešķirta 22 988 personām. Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
Saeimas Preses dienests
Avots: http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/23789-gimene-kuras-aprupe-ir-berns-invalids-ka-ari-pirmas-grupas-invalidi-par-elektribu-maksas-mazak