Rabarberi

Latīniskais nosaukums- Rheum.

Rabarberi uzlabo garastāvokli, nostiprina kuņģa – zarnu traktu, veicina aknu darbību, uzlabo apetīti, mazina slāpju sajūtu, novērš sliktu dūšu. Attīra asinis, palīdz sirds nepietiekamības gadījumā. Lieto arī hemoroīdu, caurejas, hepatīta, drudža gadījumos.

Rabarbera dzimtene ir Rietumķīnas un Austrumtibetas kalniene. Kā ārstniecības augs tas pazīstams gandrīz piecus tūkstošus gadu, no Ķīnas nonācis Persijā un Senajā Grieķijā. Par tā lietderību dažādu kaišu, tostarp astmas, ārstēšanā rakstījis Avicenna, un, pateicoties viņam un arābu ārstiem, to iepazina viduslaiku Eiropa. Pirmais no eiropiešiem Ķīnā pabija un tur rabarberu vākšanu novēroja lielais 13. gadsimta ceļotājs venēcietis Marko Polo. Lai iegūtu izejvielu preparātu izgatavošanai, praktizē rabarberu kultivēto šķirņu audzēšanu. Lielāko daļu šīs izejvielas iegūst Ķīnā no 5-10 gadīgiem augiem. Šis augs mēdz sasniegt 2-3 m augstumu. Auga kultivētajām dārza šķirnēm piemīt tādas pašās īpašības, kā savvaļā augošajiem augiem. Saknes ievāc no 5-10 gadīgiem augiem. Pagatavo drogas. Galvenās aktīvās vielas ir miecvielas un antrahions.

Sakņu pulveris. Augu ieteicams izmantot atslābinošo un lieko svaru pazeminošo tēju sastāvos. Nelielās devās (0.05-0.5 g) sakņu pulveri izmanto kuņģa – zarnu trakta iekaisumu gadījumos. Daudz lielākā devā tas iedarbojas kā atslābinošs līdzeklis. Iesaka lietot aizcietējumu gadījumos. Nav ieteicams lietot grūtniecības, menstruāciju laikā. Pielieto bērniem caurejas gadījumā, kad parādās pirmie zobiņi. Pie ilgstošas lietošanas jāuzmanās, jo organisms var zaudēt pārāk daudz kālija.

Rabarberu sastāvs ir visai daudzveidīgs. Tajos ir daudz askorbīnskābes, arī A, E , C (14-20 mg/%), P (līdz 80 mg/%) un daži B grupas vitamīni, rutīns, nātrijs, kālijs, magnijs, dzelzs, jods, organiskās skābes, pektīni, cukuri, miecvielas, flavonoīdi un daudz kas cits. Kāti ir bagāti ar organiskajām skābēm (ābolskābe – 1.58-2.6%, citronskābe, dzintarskābe, skābeņskābe). Tautas medicīnā svaigus rabarberus izmantoja kā spēcinošu, temperatūru pazeminošu, dažādus šķidrus izdalījumus un asinsradi veicinošu līdzekli. Kopš sirmas senatnes lietoja rabarberu kātus un sulu, lai ārstētu aknu un kuņģa – barības trakta kaites. Mūsdienu medicīna norāda, ka šis augs sekmē kuņģa sekrēciju, palīdz pie pazemināta kuņģa skābes daudzuma, uzlabo apetīti, nostiprina kuņģa gļotādas sīkos asinsvadiņus, kā arī uzlabo aknu stāvokli un noder pie vieglas formas hipertonijas. Augstais kālija saturs labvēlīgi iespaido sirds slimniekus un veicina urinēšanu.

Tomēr jāzina: rabarberos – īpaši pēc Jāņiem – veidojas visai liels skābeņskābes daudzums. Tā organismā reaģē ar kalcija sāļiem, veidojot nešķīstošus savienojumus – oksolātus. Šie oksolāti kuņģa – zarnu traktā traucē kalcija uzsūkšanos, turklāt paši viegli nokļūst asinīs, arī tur viegli saistās ar kalciju un palielina oksolātu saturu asinīs. Tas ir bīstami cilvēkiem ar vairogdziedzera darbības traucējumiem, bērniem un grūtniecēm, kam kalcija deficīta dēļ var uznākt muskuļu krampji un tikt traucēta asins recēšana. Paaugstināts oksolātu saturs asinīs veicina akmeņu veidošanos nierēs. Par skābeņskābes pretlīdzekli uzskata ābolu etiķi. To lieto pa 1 tējkarotei uz glāzi ūdens 2 – 3 reizes dienā, tādējādi mainot asins un urīna reakciju uz skābo pusi, palielinot oksolātu šķīstību un izvadīšanu no organisma ar urīnu. Arī piens der, jo tas satur daudz kalcija un tādējādi kavē skābeņskābes nokļūšanu no zarnu trakta asinīs. No skābeņskābes pilnīgi brīvus rabarberus var iegūt, izmantojot veco labo sulu tvaicētāju: divdaļīgu katlu, kur apakšā ielej karsējamo ūdeni, bet augšdaļā ieliek tvaicējamo produktu. Karsējot katlu uz uguns, pa augšpusē esošo caurulīti nāk laukā iztvaicētais koncentrāts, un pēc šīs tehnoloģijas skābeņskābe paliek biezumos. Rabarberus nav ieteicams lietot grūtniecēm un cilvēkiem, kam ir zarnu iekaisumi.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

Novārījums. 2 ēdamk. kaltēti kāti, 1,5 gl. ūdens. Uz lēnas uguns karsē 30 min, nostādina 1 stundu. Dzer 1/3 – 1/2 gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto pie mazasinības, hipertonijas, deguna vai iekšējas asiņošanas, gastrīta ar samazinātu kuņģa sekrēciju, ēstgribas trūkuma, aknu slimībām, vēdera aizcietējumiem, sirdskaitēm.

Uzlējums. 2 tējk. rabarberu saknes, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 2 stundas, dzer pa 1/4 gl. 3 reizes dienā. Lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā, pie saindēšanās ar pārtikas produktiem, dažādām intoksācijām, meteorisma, reimatisma.

Avots: Rabarberi - Fitoterapija.lv

9 komentāri - Rabarberi

Komentēt