Viss par šokolādi (Nr. 3)
Šokolādes vēsture iesākās vairāk kā pirms 3000 gadiem Meksikas piekrastē. Indiāņu civilizācija – olmeki, kas dzīvoja tur ap 1500.gadu p.m.ē., par sevi atstāja ļoti maz liecību, taču viena no tām ir vārds “kakao”.
Šokolādes vēsture: Olmekus nomainījusī indiāņu maiju cilts augsti vērtēja dzērienu no kakao pupiņām, uzskatot to par svētu. Priesteri pielūdza un pienesa upurus kakao dievam. Maiji zināja daudzus veidus, kā pagatavot šokolādes dzērienus, izmantojot dažādas piedevas.
Eksistē daudz pierādījumu par šokolādes nozīmi maiju dzīvē: akmens tempļu apdare bija izrotāta ar kakao pupiņām, uz atrastiem priekšmetiem attēloti karaļi un dievi, kuri bauda šokolādi. Šokolādi tradicionāli lietoja reliģiozu ceremoniju un kāzu laikā. Tāpat katrs maijs, neatkarīgi no sava sociālā stāvokļa, varēja baudīt kakao garšu.
Pēc tam, kad maijus sev pakļāva acteki, tie uzlika maijiem nodokli, kas bija jāapmaksā ar kakao pupiņām. Pateicoties tam acteki, kuriem pašiem nebija savu plantāciju, ieguva sev nepieciešamo kakao daudzumu.
Šokolāde ātri iekaroja līderpozīcijas acteku ekonomikā. Aizraušanās ar kakao pupiņām un no tām pagatavojamajiem dzērieniem radīja sazarotu tirdzniecības tīklu visā reģionā.
Acteki, kas apdzīvoja centrālo Meksiku, uzskatīja kakao pupiņas par tik vērtīgām, ka to augļi tika izmantoti kā naudas veids. Gan pārtika, gan apģērbs varēja tikt apmaksāts ar kakao pupiņām, un ja kabata bija pilna ar kakao koka augļiem, actekiem tas nozīmēja to pašu, kā naudasmaks, pilns ar banknotēm. Tātad no acteku viedokļa, nauda patiešām auga kokos!
Gan maiji, gan acteki dzēra kakao ne tikai labsajūtai, bet arī dziednieciskos nolūkos. Kakao tika izmantots, lai mazinātu karstumus, ārstētu lēkmes un ādas iekaisumus. Kakao tika piedēvēta stimulējoša iedarbība un to uzskatīja par afrodiziaku. Kakao eļļu lietoja, lai aŗstētu apdegumus un čūsku kodumus.
Jebkura šokolāde sākas ar kakao pupiņām, kas ir koka, ko sauc par Theobroma cacao augļi. Tā nosaukums tulkojumā nozīmē “dievu ēdiens”. Grieķu valodā theos nozīmē “dievs”, bet broma – “ēdiens”.
Kakao koks
Katrs kakao koks ražo ap diviem ar pusi tūkstošiem kakao pupiņu pākšu. Lai sāktu nest augļus, kokam jābūt vismaz 4-5 gadus vecam. Bet vai jūs zinājāt, ka lai izgatavotu mārciņu šokolādes nepieciešamas 400 pupiņu pākstis?
Kakao koki var augt 200 un vairāk gadus, taču augļus tie dod tikai ceturtdaļu gadsimta.
Kakao pupiņu pākstis šķērsgriezumā
Grauzdētas pupiņas
Eiropā kakao pupiņas pirmo reizi parādījās, pateicoties Kristoforam Kolumbam, kurš tās atveda no Jaunās Pasaules ekspedīcijas un cēla tās priekšā Spānijas karaļa galdā. Pēc kāda laika kakao pupiņas parādījās arī Francijas karaļa galmā, bet pēc tam izplatījās visā Eiropā. Jaunais kārums ātri kļuva populārs dižciltīgo vidū. Eiropieši gatavoja šokolādes dzērienu, pievienojot tam pienu, cukuru un vaniļu. Neierastais un neparasti gardais dzēriens bija ļoti dārgs, un to atļauties varēja tikai dižciltīgie.
Ar laiku šokolāde no izredzēto kāruma pārtapa par plašāk pieejamu produktu. 18. gadsimtā Francijā tika atvērtas pirmās konditorejas, kurās apmeklētāji varēja baudīt šokolādes dzērienu. Bet Anglijā līdzīgi uzņēmumi bija tik populāri, ka aizēnoja tējas namus.
Visu šo laiku šokolādi lietoja tikai dzēriena veidā. Tikai 19. gadsimtā šveicieši iemācījās no kakao pupiņām iegūt kakao sviestu un kakao pulveri. 1819. gadā tika izgatavota pasaulē pirmā šokolādes tāfelīte, kas kļuva par jaunu ēru šokolādes vēsturē. Fabrikanti visā pasaulē sāka eksperimentēt ar jauno produktu, pievienojot tam riekstus, medu, žāvētus augļus, alkoholu, bet galvenais – pienu, kā rezultātā radās visā pasaulē tik iemīļotā piena šokolāde.
20. gadsimta sākumā šokolādes galvenās sastāvdaļas – kakao un cukurs –
strauji kļūst lētākas, tāpēc nu to var atļauties nopirkt vairāk patērētāju.
Kara laikā Amerikas un Eiropas valstu valdības iekļāva šokolādi karavīru uztura
devās. Karavīri ar savām šokolādēm cienāja vietējos iedzīvotājus, un tieši
tāpēc pēckara laikā šokolāde kļūst iecienīta Āfrikas un Āzijas valstīs.
Pirmā mehāniskā iekārta šokolādes izgatavošanai
Interesanti fakti par šokolādi
. Statistika liecina, ka 2011. gadā ieņēmumi no pārdotās šokolādes pārsniedza 83 miljardus dolāru. Pēc tā var spriest, ka 2016. gadā šī summa palielināsies vēl par 15 procentiem.
. Par pašu dārgāko šokolādi ir atzīta Chocopologie by Knipschildt. Mārciņa (453 g) šī kāruma maksā 2600 dolāru!
. Šokolādē esošās vielas teobromīna dēļ tā dzīvniekiem ir līdzvērtīga indei.
. Multiverk —kāda Berlīnes kompānija - ražo šokolādes skaņuplates, kuras pēc noklausīšanās var apēst.
. Vispasaules šokolādes diena – tie ir svētki, kas katru gadu 11. jūlijā tiek svinēti daudzās pasaules valstīs. Šokolādes dienas svinēšanu izdomāja francūži 1995. gadā. Drīz šie svētki kļuva tik populāri, ka tos sāka svinēt arī citās valstīs.
. Vislielākā šokolādes „tāfelīte”
tika izgatavota Armēnijā, Erevānā, un tā tika reģistrēta Ginesa rekordu
grāmatā. Tās lielums bija 5,6 х 2,75 х 0,25
metri, un svars 4,4 tonnas.
. Šokolādes Beļģija
Beļģu šokolāde
tiek uzskatīta par kvalitātes standartu. Ja jūs plānojat doties uz Beļģiju,
sastapšanās ar šokolādi tur ir neizbēgama uz katra soļa. Tas ir kaut kas
līdzīgs mazai nacionālajai kaislībai. Beļģijā ir pilns ar nelieliem, reizēm pat
pavisam mazītiņiem šokolādes veikaliņiem, kuros šokolādi izgatavo ar rokām un
tik pārsteidzoši skaistās formās, ka nav iespējams paiet garām. Turklāt,
šokolādi var iegādāties ne tikai standarta kārbās (kas, protams, ir labi, tikai
neinteresanti), bet arī kā atsevišķas konfektes, kuras jums skaisti iesaiņos un
pasniegs īpašās kārbiņās.
Viens no šokolādes veikaliņiem Ārstēšanās ar šokolādi
Beļģijā
Šokolādes ietekme uz cilvēka organismu
Šokolādes ietekme uz organismu var būt labvēlīga, protams, ja to nelieto pārāk lielos daudzumos. Visieteicamākā ir tumšā, rūgtā šokolāde. Tā stimulē smadzeņu darbību, tāpēc ir ieteicams tumšo šokolādi dot bērniem līdzi uz skolu. Turklāt, tā palīdz cilvēkam atbrīvoties no grūtsirdības un depresijas. Šokolāde satur tā saucamos ātros ogļhidrātus, kas rada tūlītēju enerģiju, tāpēc daudzi sportisti pirms sacensībām apēd gabaliņu tumšās šokolādes, lai sajustu spēka pieplūdumu.
Tā kā šokolāde satur tādas vērtīgas vielas kā magnijs un kālijs, šis produkts palīdz normalizēt nervu sistēmas darbību un paaugstina muskuļu tonusu. Šokolādē esošie polifenoli atstāj labvēlīgu ietekmi uz sirds muskuļiem un asinsvadiem.
Šokolādē ir arī kofeīns, tāpēc tā rada enerģiju, taču atšķirība no kafijas ir tāda, ka kafija rada enerģiju tikai uz pāris stundām, turpretī šokolāde – uz daudz ilgāku laiku.
Ceru, ka esat uzzinājuši kaut ko jaunu par
šokolādi. Lai šī „vājība” sasilda jūs aukstā ziemā un dāvā jums labu
garastāvokli!
Foto: no Interneta resursiem