Kafijas mīļotājiem un ne tikai (Nr. 4)
Kafijas vēsture
Leģendārā kafijas atklāšana notika apmēram 902. gadā.
Sensenos laikos, aptuveni 10. gadsimtā, tālajā un karstajā Etiopijā kalnainā apvidū, kas saucās Kafa, visparastākās kazas izdarīja neparastu atklājumu. Jauns gans Kaldi ievēroja, ka viņa ganāmpulks ar lielu kāri ēd nelielos krūmos augošas iesarkanas ogas un pēc tam sāk enerģiski draiskoties. Zinātkārais gans nolēma pagaršot krūma ogas un lapas. Tās viņam šķita ne visai garšīgas, taču drīz jauneklis ievēroja, ka viņš jūtas možāks, un arī garastāvoklis manāmi uzlabojies. Par neparastajām ogām Kaldi pastāstīja tuviniekiem un draugiem, un drīz vien vēsts par tām izplatījās pa visu apkaimi.
Par neparasto ogu un lapu brīnumainajām īpašībām uzzināja mūki misionāri. Etiopijas kazu atklājums viņus ļoti ieinteresēja, un pēc ilga darba, izmēģinājumiem un kļūdām viņi beidzot radīja recepti, pēc kuras no kafijas krūmu lapām pagatavot novārījumu, kura brīnumainais spēks atjaunoja možumu un spēku, aizgainīja grūtsirdību un palīdzēja neaizmigt garu lūgšanu laikā. Mūki izgudroja arī pirmo kafijas dzērienu, kuru pagatavoja, Etiopijas krūmu ogas iemaisot ūdenī. Vēlāk tie paši mūki izgudroja, kā uzglabāt enerģētiskos augļus, piegādājot tos citiem klosteriem. Kafijas ogas tika izkaltētas saulē un tādējādi ilgu laiku nebojājās.
Kas ir kafija?
Kafijas koks ir mūžzaļš
tropisks augs, kas pieder pie coffea ģints
rubiacee saimes. Savvaļā sastopamas
apmēram 80 šī auga sugas. Savām vajadzībām cilvēki visvairāk kultivē divas
kafijkoka sugas: coffea arabica
(Arabika) un coffea canaphora (Robusta).
Mūžzaļie kafijas koki
parasti izaug 20 pēdu (aptuveni 5-6 m) augstumā. Lai ražu būtu vienkāršāk novākt,
tos saīsina līdz astoņām desmit pēdām. Kafijkoki aug šaurā subtropu joslā līdz
6000 pēdu augstumā virs jūras līmeņa.
Kafijas koka augļi ienākas
dažādos laikos, tāpēc tos lielākoties novāc ar rokām. Lai saražotu 1 mārciņu
(453.59 grami) grauzdētu kafijas pupiņu, vajadzīgas apmēram 2000 „Arabika” šķirnes
kafijas ogu (aptuveni 5 mārciņas). Tā kā katrā ogā ir divas pupiņas, iznāk, ka
vienā mārciņā kafijas ietilpst 4000 kafijas pupiņu.
No viena vidēji augsta
kafijas koka ogām katru gadu var saražot 1 – 2 mārciņas grauzdētu pupiņu, bet līdz
pirmajai ražai kokam jāaug četrus līdz piecus gadus.
Tāpat kā visas augļus nesošās kultūras, pirms augļu briedināšanas kafijas koks zied ar baltiem, trausliem ziediem, kas pēc izskata un smaržas atgādina jasmīnus.
Ziedēšana turpinās vairākas
dienas, un tad sāk parādīties sīkas, zaļas kafijas ogas, kas sešu līdz deviņu mēnešu
laikā nogatavojas, iegūstot dzeltenu, tad sarkanu un visbeidzot gandrīz melnu
krāsu.
Tiklīdz kafijas koka augļi ir novākti, tos īpaši apstrādā. Ogas izkaltē un pēc tam laiž caru iekārtai, kas attīra pupiņas no apvalka. Reizēm pupiņas tiek atdalītas no apvalka ar mērcēšanas metodi. Neapstrādātās kafijas pupiņas tiek žāvētas, sašķirotas pēc izmēra un atlasītas, turklāt šīs darbs tiek veikts ar rokām. Pēc šķirošanas kafijas pupiņas saber maisā un nogādā grauzdēšanas punktos. Ne jau visos produktos, kurus mēs ikdienā lietojam, tiek ieguldīts tik daudz cilvēku darba.
Kafijas labās īpašības
Cilvēku individuālā reakcija uz kafiju ir ļoti atšķirīga. Kafijā ietilpst apmēram 2000 vielu, bet no tām ir pazīstamas mazāk par pusi.
Pētījumi liecina, ka kafija paaugstina darbaspējas, mazina nogurumu un veicina smadzeņu aktivitāti. To panāk kafijā esošais kofeīns, kas uzlabo asinsriti galvas smadzenēs, sirdī un nierēs, kā arī, būdams psihomotors stimulators, paaugstina galvas smadzeņu aktivitāti. Grupa amerikāņu speciālistu, kas pētīja kofeīna ietekmi uz nervu sistēmu, nonāca pie secinājuma, ka kofeīnam piemīt antidepresanta īpašības. Pēdējā laikā ir atklātas daudzas labas kofeīna īpašības, kas agrāk nebija zināmas. Piemēram, izrādās, ka tas veicina tauku sadegšanu organismā, aktivizē zarnu trakta darbību un kompensē kālija izvadi no organisma. Ļoti svarīgi ir tas, ka kofeīns, tāpat kā šokolāde, paaugstina laimes hormona – serotonīna – koncentrāciju. Zinātnieki uzskata, ka, lietojot saprāta robežās, veseliem cilvēkiem kofeīns nevar izraisīt ne infarktu, ne hipertoniju, ne hormonu darbības traucējumus. Aprēķināts, ka vienā kafijas pupiņā ir 30 mums vajadzīgās organiskās skābes.
Kafijas kaitīgās īpašības
Protams, kafija var atstāt arī nelabvēlīgu ietekmi uz organismu, taču tie ir atsevišķi gadījumi. Citiem vārdiem sakot, tas, kas vienam var kaitēt, citam var nākt par labu. Tomēr par vienu gan zinātnieki ir pilnīgi pārliecināti: atkarībā no grauzdējuma pakāpes, kafijas pupiņās izdalās kaitīgā darva benzopirēns. Tāpēc, jo mazāk pupiņas grauzdētas, jo mazāk darvas nonāk organismā.
Vēl cits kaitējums, ko piedēvē kafijai, ir varbūtība radīt narkotisko vielu atkarību. Ir mediķi, kas uzskata, ka kofeīns ir narkotika, kas izraisa fizisku un psiholoģisku atkarību, jo tā lietošana pastiprina laimes hormona izdalīšanos organismā. Savukārt citi mediķi viņiem iebilst, ka tad jau arī šokolāde ir uzskatāma par narkotiku, jo tās lietošana rada tādu pašu efektu. Gan kofeīns, gan šokolāde iedarbojas uz labsajūtas punktiem smadzenēs un paaugstina serotonīna – tā sauktā laimes hormona – līmeni.
Kafiju nav ieteicams dzert bērniem.
Dārgākā kafija pasaulē - Kopi Luwak
Meklējot interesantus
faktus par kafiju, es nejauši atradu rakstu par dārgāko kafiju pasaulē. Tas
bija vienlaikus interesanti un pārsteidzoši. Izrādās, visdārgākā kafija ir Kopi
Luwak: viens kilograms maksā ap 1000 €. Kafijas pupiņas tiek ievāktas Javā un
Sumatrā. Tieši tur kafijas plantācijās dzīvo zvēriņš, ko vietējie dēvē par
palmcivetu. Ārēji šis nelielais zvēriņš atgādina caunu.
Kafijas pupiņu iegūšanas
veids ir ļoti neparasts. Civeta apēd kafijas koka nogatavojušos augļus, bet kuņģī
pārstrādājas tikai pupiņas mīkstais apvalks; pupiņas līdz ar ekskrementiem tiek
izvadītas laukā. Kad civeta dabiskā ceļā ir atbrīvojusies no kafijas pupiņām,
cilvēki tās savāc, nomazgā un grauzdē.
Neparasto garšu, kas piemīt šādā veidā gatavotai kafijai, piešķir civetas kuņģa sula. Pēc tās iedarbības kafijas pupiņas iegūst izsmalcinātu rūgtenumu un noturīgu pēcgaršu.
Pastāv maldīgs uzskats, ka gada laikā tiek saražots tikai 230 kg Kopi Luwak kafijas, tomēr tas tā nav. Mūsdienu tirgū darbojas daudzas kompānijas, kas šo kafiju ražo rūpnieciskos apstākļos. Piemēram, Vjetnamā šīs kafijas ražošanas nolūkiem nebrīvē tiek turēti vietējie seski. Tomēr iegūtā kafija nav gluži tāda kā Kopi Luwak. Saražotajiem paraugiem nepiemīt tās garšas īpašības, kuru dēļ iecienīta tieši šī šķirne. Nebrīvē dzīvnieciņi nevar paši izvēlēties, kurus kafijas koka augļus ēst, tāpēc tirgū nonāk arī pupiņas, kas nav pilnīgi nogatavojušās.
Kopi Luwak no pilnīgi nobriedušām, gatavām pupiņām, kas tiek ievāktas dabiskos apstākļos (kad zvēriņš mājo brīvē), saucas „savvaļas civeta”. Šī kafija tiešām garšo brīnišķīgi un ir augstās cenas vērta.
Kafija un skaistums
Kafijas labvēlīgā ietekme uz ādu.
Piemēram, kafijā esošā linolskābe atjauno ādas elastību un kavē tās novecošanos. Tai piemīt arī pretiekaisuma un fotoaizsardzības īpašības.
Kafijas dabiskie komponenti izvada no organisma tajā uzkrājušos toksīnus un veicina tauku nogulšņu sadalīšanos. Neskaitāmi SPA saloni izmanto kafijas brīnumainās īpašības savās procedūrās. Taču jūs varat izmantot kafiju ādas uzlabošanai, neizejot no mājas.
Piedāvājam atsvaidzinošu un tonizējošu kafijas losjona recepti.
Stipru kafiju ielejiet formiņās un sasaldējiet ledusskapī. Ar šiem kafijas ledus gabaliņiem var tīrīt seju rītā un vakarā.
Savukārt kafijas biezumus
var izmantot kā ķermeņa skurbi.
Foto: no Interneta resursiem