Ukraina (Nr. 8)
Ukraina (ukraiņu Україна) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krieviju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krieviju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku.
Ukrainas karogs Ļvovas pils tornī
Man bija iespēja veselu gadu saukt Ļvovu par mājām, iepazīt bagāto kultūru un ļoti draudzīgo un sirsnīgo iedzīvotāju viesmīlību.
Ukrainas karoga rašanos saista ar 1848. gadu, kad pēc Polijas sadalīšanas daļa tagadējās Ukrainas teritorijas - Galīcija ietilpa Austroungārijas impērijā . Toreiz ukraiņu interešu pārstāvji griezušies pie imperatora Franča Jozefa ar lūgumu par ukraiņu karogu atzīt zili sarkano karogu. Taču imperatora māte vēlējusies, lai karogā tiktu iekļauta austriešu impērijas krāsa. Toreiz tāda skaitījās dzeltenā. Tādēļ par ukraiņu karogu imperators apstiprināja dzelteni zilo.
1918. gadā, kad tika proklamēta neatkarīgā Ukrainas Tautas Republika, par tās karogu kļuva dzelteni zilais karogs, uz kura tika attēlots trīsžuburis.
Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar
Ukrainu kā tradicionālo labības audzēšanas valsti, tādēļ dzeltenā krāsa tiek
tulkota kā labības krāsa, savukārt gaiši zilā Ukraina skaidrās debesis.
Ļvova jeb Ļviva (ukraiņu: Львів),
vēsturiski arī Lemberga (vācu: Lemberg),
ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas. Apgabala centrs. Viens no Ukrainas 
svarīgākajiem
ekonomikas un kultūras centriem. Vēsturiski arī svarīgs poļu un Austroungārijas kultūras centrs. Vēsturiskā Galīcijas galvaspilsēta. Pilsētas centrs ir UNESCO
Pasaules mantojuma sarakstā. Pilsētas pašvaldībā ietilpst arī Vinniku pilsēta un divi pilsētciemati.
Pilsētā ir plašas iespējas iegādāties suvenīrus
dažādās bodītēs vai aiziet ar draugiem uz kādu no pilsētas kafejnīcām, padzert
kafiju vai paēst gardas pusdienas.
Diemžēl jāsecina, ka ar vides pieejamību
cilvēkam ratiņkrēslā tur ir diezgan grūti, jo
visas sabiedriskās vietas ir
ierīkotas padomju laikos celtās ēkās, un toreiz, kā zināms, pastāvēja uzskats,
ka cilvēku ar kustību traucējumiem (vai cita veida invaliditāti) nav. Aizstāvībai
gan jāsaka, ka situācija pamazām mainās uz labo pusi.
Interesanti fakti par Ukrainu un Ļvovas
pilsētu
Liela daļa Ukrainas iedzīvotāju joprojām dzīvo vairākas paaudzes kopā zem viena jumta, kas mani patīkami pārsteidza, jo mums ir pieņemts - tikko paliek 18, tā prom savā dzīvē. Ukrainā ģimenes, cik vien iespējams, turas kopā.
Viņi ļoti godā savas tradīcijas
un katros lielākos svētkos ar lepnumu valkā tautas tērpu, kas ir roku darbs. 
Ļvovas pilsētā bieži tiek uzņemtas filmas, kurās izmanto senlaicīgo pilsētas arhitektūru.
Runājot par ēšanas kultūru, jācenšas nekad neapēst visu porciju, jo tukšs šķīvis tiek uzskatīts par zīmi, ka gribi vēl, un tev uzliks papildporciju.
2012. gada vasarā Ļvovā un Polijā notika Eiropas čempionāts futbolā.
Katru gadu jūlijā Ļvovas pilsētā notiek unikāls festivāls “”Ļvovas nakts”. Tā ietvaros pilsētas iedzīvotāji un viesi gida pavadībā var doties ekskursijās un vērot teātra uzvedumus, kā arī uguns šovus visas nakts garumā.
Par kultūrvēsturisku objektu ir kļuvusi Ļvovas opera, kura ir īpaši ievērojama unikālās arhitektūras un dažādu ikgadēju kultūras notikumu dēļ.
Ukrainā interesantā veidā atzīmē vasaras sākumu: katru gadu notiek „laistīšanās diena”, kurā oficiāli ir atļauts citam citu aplaistīt.
Pārsteidzoši, ka, lai apstādinātu mikroautobusus, ir jānostājas ielas vidū un jāpaceļ roka.
Ļvovas centrālajā daļā ir liels skaits dažādu tirdziņu, kuros var nopirkt visu, sākot ar drēbēm un ēdienu, un beidzot ar suvenīriem.
Vāciskais Ļvovas nosaukums ir „Lemberg”.
Ļvovas centrā ir izvietotas stilizētas telefonbūdinas. Tur ir arī kafejnīca, kas atrodas stilizētā šahtā un kurā var nobaudīt īpašā veidā ar uguni pagatavotu kafiju.
Ir arī kafijas un šokolādes muzeji, kas vienlaikus darbojās kā fabrikas. Nedēļas nogalēs tiek piedāvāta iespēja izvizināties ar senlaicīgiem zirgu pajūgiem, no 18. gadsimta tērpā ģērbtas dāmas nopirkt pašgatavotu milzu konfekti vai cukurgailīti uz kociņa.
Ukrainā lielā cieņā ir arī dzeja, par ko liecina ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko piemineklis Ļvovas centrā.
Pārsteidzoši, cik ļoti Ukrainas jaunieši lepojas un ciena savu kultūru, un cik labi pārzina savas valsts un tautas vēsturi! Kopumā ļoti atsaucīga tauta.
Laika apstākļu ziņā ļoti nepastāvīgs klimats: izejot no mājas, ir jāņem līdzi viss, kas vien var ievajadzēties, sākot ar biezu džemperi, un beidzot ar lietussargu. Laika apstākļi tur mainās teju ik pēc 10 minūtēm, un vasarā ik pa laikam var pārsteigt spēcīgs negaiss un lietusgāze.