Brīvdienas Barselonā (Nr. 2)

Svarīgi: Noteikti apdrošinieties pirms ceļojuma. Ja lidojiet uz Eiropas savienības valstīm, noteikti izņemiet sev (bezmaksas) Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), lai ES dalībvalstīs, kā arī  Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē saņemtu visu garantēto neatliekamo veselības aprūpi kā attiecīgās valsts iedzīvotājs. Par visu ir padomāts. Ļoti ērti!

Izlidošana no Rīgas 03 aug 14.40; Ielidošana Barselonā 17.25

Izlidošana no Barselonas 07 aug 18.10; Ielidošana Rīgā 22.50

1. Ceļojuma diena

Lidoju pirmo reizi, tas bija ar avio kompānijas Air Baltic lidmašīnu. Pirms lidojuma nedaudz uztraucos kā viss būs... Izvēlējos vietu pie loga un pateicoties tam, ka turpceļā laiks bija skaidrs un saulains - vēroju ainas, kuras pavērās skatam. Zemes, ūdeņus, kalnus. Kā ziņo skaļrunī pilots – laika apstākļi labi un lidojam ar ātrumu 800 km/h. Pašlaik esam virs Alpu kalniem. Skaisti! 

Iekārtojāmies un nolikām mantas iepriekš rezervētajā viesnīcas nummurā. Glīta, kārtīga, kaut arī ne no dārgākajām, atrodas blakus vecpilsētai un vairāki no ievērības cienīgajiem objektiem ir pārdesmit minūšu gājiena attālumā. Vakarā tuvāk iepazināmies ar to, kas ir pieejams un pastaigājāmies tuvākajā apkārtnē pa Las Ramblas ielas – rosība ilst augu dienu un nenorimst pat naktī (tā ir liela pastaigu iela, kur var lieliski paēst, nopirkt suvenīrus, te ir viss). 

Ielas pilsētā ir diezgan pilnas arī vakarstundā. Uz ielām sastopami dažādu nacionalitāšu pārstāvji, visi ir draudzīgi, smaidīgi, laipni un atsaucīgi. Ietvju pāreju malas plašajām ielām ir izveidotas ar slīpumu, kas ļauj pāriet to nepieciešamajā vietā ļoti ērti. Tuvējā veikalā nopērkam ūdeni un uzkodas vakaram. Cenas veikalos ir dažādas. Vairākos veikalos nav pievienotas cenu zīmes pie precēm un iespējams, ka pārdevējs cenu nosaka, uzmetot acis pircējam. Tā mēs pirmajā dienā nopirkām "Snickers" mazo saldējumu par 2.50 EUR /gab. :) Pieprasīta prece ir ūdens, jo jādzer ir pastāvīgi, ņemot vērā karsto klimatu. Ūdens maksā sākot no 0.25 EUR par 1,5 l veikalā netālu līdz 1.60 EUR par 0.33 l pudelīti uz galvenās ielas. Veikali secīgi mainās – tepat blakus ir neliels pārtikas veikaliņš, kurā strādā kāds vietējais 

iedzīvotājs vai arī arābs un tālāk - dārgs „brenda” apģērbu vai aksesuāru veikals. Veikali ērti pieejami cilvēkam ratiņkrēslā – lielākas šķērslis var būt 1 pakāpiens pie ieejas uz augšu vai leju.

2. Ceļojuma diena

Izbraucām pilsētu divos maršrutos ar Barselona City Tours autobusu, kurā 1 dienas biļete maksā 27 EUR (cilvēkam ar invaliditāti 23 EUR), bet 2 dienu biļete pieaugušajam maksā 38 EUR. No autobusa pieturās var izkāpt un iekāpt visa maršruta garumā.

Apskatījām pāris no ievērības cienīgajām apskates vietām – arhitekta Antonio Gaudi būvēto Casa Mila ēku, kura ir vispretrunīgāk vērtētais Gaudi darbs dzīvojamo namu arhitektūrā. Barselona šo darbu nepieņēma un izsmēja anekdotēs. Arhitektūras parvalde šo namu nav pieņēmusi vēl šodien un Gaudi par šo būvi Honorāru nav saņēmis.

Iegriezāmies Gaudi būvēto slaveno baznīcu Sagrada Famillia, visneparastākais dievnams Eiropā – visu viņa mūža darbu (no 18886. g.), kurš nav pabeigts vēļ šodien, jo pats autors gājis bojā  (1926. g.) tā arī nepabeidzot darbu. Gaudi ir apglabāts baznīcas kriptā. Šobrīd darbs pie unikālās celtnes turpinās par tautas ziedotajiem līdzekļiem. 

Biļete apskatei pieaugušajiem maksā 15 EUR (cilvēkiem ar kustību traucējumiem un viņa pavadonim bezmaksas). Ieejot iekšā iespaids ir grandiozs, pat aizraujas elpa... No šī cēluma, plašuma, skaistuma un varenības. Baznīca ir pieejama, bet piekļuve notiek pa ļoooti slīpu virsmu – ka asistentam vienam ratiņkrēslu noturēt ir grūti. Bet apkārt ir ļoti daudz izpalīdzīgu un atsaucīgu cilvēku. Un kā teica kāds garāmgājējs vīrietis – Tālāk rīkošos es. :)

Pēc tam braucām uz Parc du Guel – Guelja parku. 19. gs. kuģurūpnieks Eusebio Gueljs pasūtīja vērienīgu „gadsimta” projektu dārza pilsētiņas projektam. Lieliska pastaigu vieta, kur atpūsties no pilsētas karstuma - skaists ciemats, bet... kā izrādījās, mums nepieejams.  Parks atrodas augstā kalnā, uz kuru ved vairākas stāvas kāpnes un eskalatori. Pacēlāja vai lifta diemžēl nav. 

Mēs nolēmām nepadoties un apiet šo veidojumu apkārt, ar kājām, pie reizes pastaigājoties pa skaisto vecpilsētiņu – ar domu, ka protams, beigās augšā jau tiksim. Kā mums tas izdevās – pastāstīt ir diezgan grūti, jo ar vārdiem grūti aprakstīt slīpumu un nelīdzenumu, kas bija sastopams ik uz soļa. 

Vienkārši, brīžiem bija tā - iedomājieties skatu - kad ratiņkrēslu stumj viens cilvēks, iekšā sēž otrs, kurš izmisīgi ieķēries krēsla rokturos, lai justos kaut nedaudz drošāk un trešais stumj no aizmugures pirmo, lai nenobrauktu atpakaļ. Līdz virsotnei tā arī netikām, jo pēc apmēram stundas gājiena nokļuvām pie pēdējā ceļa posma, kuru atdalīja vēl vienas kāpnes... bet, toties ceļā mēs izbaudījām buuurviigu skatu – no platformas balkona – no kura atklājās lielisks skats no augšas uz Barselonas daļu, kuru izrotāja neaizmirstams saulriets. Krāšņums pie mūsu kājām, tas bija to vērts! 

Lejā no kalna kāpām visu ceļu atmuguriski, stumjot ratiņkrēslu. Pats stūmējs gāja lejā lēni un soli pa solītim. Tomēr necerēti paspējām arī uz pēdējo autobusu, jo citādi ceļš līdz viesnīcai pa naksnīgo Barselonu ilgtu kādas 2-3 stundas.

3. Ceļojuma diena

Paēdām brokastis viesnīcā, kuras iekļautas viesnīcas maksā (1 kruasāns silts un kraukšķīgs, 2 tostermaizes, 2 mini paciņas džema – zemeņu un ābolu, 1 mini paciņa sviesta, kafija, sula) un no viesnīcas izgājām pusdienlaikā, lai nenokļūtu uz ielas pašā svelmē (pāri par 31° C). Devāmies pa mazajām vecpilsētas ieliņām uz netālu esošo Santa Maria del Mar katedrāli. Ieliņas šauras kā agrāk redzēts vecajās filmās - kaut kur uz šņorēm žūst veļa, kāds pārved mēbeles, kāds iepērkas vietējā bodītē, cits dodas savās ikdienas gaitās. 

Apskatījām katedrāli no ārpuses un iekšpuses (ieeja bezmaksas). Brīnišķīgā baznīca ir vienīgais tīra kataloņu gotikas stila dievnamu arhitektūras paraugs. Tās celtniecība ilgusi veselus 55 gadus. Vairums vitrāžu, kas izgaismo baznīcas plato vidusjomu un augstās sānu daļas ir veidotas no 15. līdz 18. gs. Iespaidīgi!

Pēc tam devāmies tālāk uz netālu esošo parku, kur atrodas arī Barselonas zoodārzs, kurš iekārtots 20. gs. 40. gados. Iekšā neiegājām, jo līdz slēgšanai bija palikušas vien pāris stundas un kasiere paziņoja, ka jānāk šeit no rīta, lai visu paspētu apskatīt. Zoodārzā regulāri notiek delfīnu šovi, bērni var izbraukāties ar elektromobiļiem un vizināties ar ponijiem. Šeit ir apskatāmi daudz dzīvnieku – interesanti ir tas, ka zvēri neatrodas aiz restēm, bet tos no cilvēkiem norobežo izrakti grāvji, tam laikam šis ir bijis progresīvs projekts. Ieejas biļete pieaugušajiem 19.99 EUR, cilvēkiem ar invaliditāti 5.65 EUR + pavadonim bezmaksas. To ir vērts apmeklēt nākamreiz! :) 

Pēc tam gājām skatīt Pikaso muzeju (Carrer Montcada ielā), kurš atrodas piecās savstarpēji savienotās viduslaiku pilīs un atklāts 1963. gadā un Muzejā atrodas ievērojamas Pikaso dāvinātās gleznu kolekcijas un grafikas (ieejas biļete 8 EUR, mēneša pirmajā svētdienā - bezmaksas), netālu kādā mazā šķērsieliņā, no ārējā skata pavisam parastā, tumši pelēkā mājā. Par to, ka tur atrodas muzejs, var izlasīt uz izkārtnes pie ieejas. Muzejs diemžēl jau bija ciet, tā kā apskatījām to tikai no ārpuses. Arī to nākamreiz. :)

Pievakarē apmeklējām rosīgo piekrastes zonu. Jahtas, lieli kuģi, daudz nesteidzīgu ļaužu, sarunas un speciāls celiņš starp bruģakmeņiem cilvēkam ratiņkrēslā – par ko vēsta atbilstošs zīmējums uz asfalta, līdzīgi kā pie mums velosipēdistiem. Par visu ir padomāts! 

Barselonā ir ļoti daudz motociklu, velosipēdu, elektrobaiku, jo autostāvvietu ir maz un tās maksā dārgi. Tāpēc cilvēki izvēlas alternatīvus transporta veidus, tāpēc daudzviet uz ielām stāvlaukumos redzami novietoti motocikli.

4. Ceļojuma diena.

Šodien vakarā ir paredzēts muzikālo strūklaku un gaismas šova Font Magica apmeklējums. Tās izvietotas avēnijas galā, kalna nogāzē pie Palau National izstādes galvenās ēkas, kur tagad atrodas Katalonijas nacionālais muzejs. Strūklaku izrādes notiek: maijs – septembris, ceturtd. – svētd., katru pusstundu no 20.00 – 23.00. Apmeklējums bezmaksas. 

Dodamies uz Placa d’Espaya, kurš atrodas apmēram 30 min. attālumā, laukumā redzama Vēršu cīņu arēna, 

pie ieejas abās pusēs redzami 47 m augsti torņi un skatam paveras arī Tautas pils. 

Līdz strūklaku šovam vēl laiks ir vairākas stundas, tāpēc ejam pastaigā uz 213 m augsto Monžuikas kalnu, kuru pa logu skatījām otrajā dienā, pa tūristu autobusa logu. Tas ir lielākais atpūtas rajons ar mākslas galerijām un klubiem. Ļoti skaista daba un iespaidīgs plašums visapkārt... 

Pa ceļam novēroju interesantu ainu. No sākuma uzmanību pievēsa skaistas, skaļas putnu dziesmas. Ieskatoties tuvāk, koku zaros ievēroju palielus, zaļi dzeltenus papagaiļus, kuri kaut ko ēda. 

Zem kokiem lejā sēž bars ar baložiem, kuri naski uzlasa un kāri apēd drupačas, kuras birdina lejā papagaiļi. Un tā šī procedūra turpinājās ilgstoši un izskatījās visai smalki atstrādāta. Monžuikas kalnā ir diezgan problemātiski ar labierīcībām (kuras spāņu valodā saucas diezgan amizanti - Lavabus – kā mēs iesmējām „Labibūs”), jo pa ceļam novērojama tikai pārvietojamā kabīņu tualete. To varētu būt problemātiski apmeklēt cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ratiņkrēslos.

Šo 4 dienu laikā esam apstaigājuši visas četras debess puses un redzējuši četrus Barselonas rajonus.Uz katru no pusēm aina ir atšķirīga – ostas pludmale, vecpilsēta, kalni un parki. Protams, ka tā ir tikai mirko daļiņa no šīš milzīgās un burvīgās pilsētas, kur mīt 1,5 miljoni cilvēku – faktiski tikpat cik visā Latvijā kopā.

5. Ceļojuma diena

Šodien pametam Barselonu.... :( Ceru, ka atgriezīšos šajā brīvajā, dzīvajā, siltajā un plašajā pilsētā, kura pāris dienu laikā ir kļuvusi ļoti mīļa un īpaša. Ir tāda sajūta, ka te esmu jau sen... Šeit ir laipni, sirsnīgi, atsaucīgi un izpalīdzīgi cilvēki un prieks visapkārt! 

Šodien no rīta viesnīcā pabrokastojām un sakravājām savas mantas. Devāmies iepirkties tuvākajos veikalos, nopirkt pārtiku un suvenīrus saviem mīļajiem, lai aizvestu līdz un spētu dalīties kādā daļiņā prieka un laimes, ko šeit guvām. Apskatījām Barselonas katedrāli – šo celtni sāka būvēt jau 1298. gadā un pabeidza tikai 20. gs. sākumā. Es iespaidīgās celtnes apskati veicu tikai no ārpuses, jo šeit pie ieejas diemžēl bija kāpnes.

Katalonijas virtuve ir plaši pazīstama kā cuina de mercat (tirgus virtuve). Pusdienot gājām uz bufetes tipa restorānu uz Las Ramblas ielu, pilsētas centrā. Ēdieni spāņu gaumē aukstās un siltās uzkodas – tapas (gliemeži, anšovi, pankūciņas, cepti kalmāri, spinātu pīrāgi, sīkas ceptas zivis, cūkgaļa ar garšvielām, amlete ar kartupeļiem un sīpoliem un daudz kas cits) šeit ir plašā klāstā. Samaksājot 13, 95 EUR no cilvēka, ēst var daudz – ņemot no katra ēdiena aiz letes un liekot kalnus uz šķīvja. Man kā cilvēkam, kuram patīk ne tikai nogaršot, bet arī pagatavot interesantus ēdienus, ir vēlēšanās paņemt līdz arī ēdienu receptes, kurus šeit nobaudījām, piemēram (sīkāk lūdzu lasiet sadaļā Mums garšo. Ļoti ērta vieta, pielāgota cilvēkiem ratiņkrēslā, jo pat uz otrā stāva labierīcībām pa diezgan stāvām un augstām trepēm, ja nepieciešams,  uzvedīs pacēlājs. Arī šeit par visu ir padomāts.

Jau sēžu lidmašīnā, lai dotos mājup uz Rīgu. Galvā daudz atmiņu, domās vēl joprojām esmu uz kādas no Barselonas svelmes iskautajām, omulīgajām ieliņām... Bet skaļurnī pilots jau ziņo, ka ārā aiz borta ir - 50° C (brrrr) un lūdz piesprādzēties, jo tūliņ ielidojam turbulences zonā. Pēc pāris minūšu vieglas trīces, izlidojot no mākoņa – skatam atkal paveras burvīgais skats aiz iluminatora loga – saulriets virs mākoņiem, kas nedaudz vizuāli atgādina skatu, ka braucam ar automašīnu pa šoseju un sārtdzeltenajā atspīdumā vērojam kokus un mājas. Tik skaisti ir šie mākoņu veidojumi....

Attā, Barselona! Ļoti ceru, ka vēl tiksimies!

Kopsavilkums. Ērta, plaša pilsēta, kuru ir prieks un vērts apmeklēt. Nepiespiesta atmosfēra, pieejamība nodrošināta jebkuram ceļotājam. Droši brauciet, būsiet iedvesmoti un iespējams, ka daudzas savas dzīves situācijas ieraudzīsiet no citas puses un skatu punkta. Pārskatīsiet lietas, to būtību un atpakaļ jau atbrauksiet ieguvis jaunu pieredzi.

Ceļojumu baudīja: Katrīna Sudakova, Aleksandrs Nikoļins, Santa Survila.

Foto: K. Sudakova, A. Nikoļins, S. Survila

Raksta autors: Santa Survila. 

Nav komentāru

Komentēt