Ceļojums uz Romu (Nr. 5)
Pirmais pārsteigums, iebraucot Romā naktī, bija tāds, ka mums piedāvāja uz centru nokļūt ar taksometru par 49 EUR, jo cits transports tobrīd vairs nekursēja. Tāda cena mums likās nesamērīgi dārga. Kā alternatīva no agra rīta būtu autobuss par 5 EUR lidosta - Romas centrs (40 km attālumā), bet autobuss diemžēl nav pielāgots ratiņkrēslam. Pastāvēja arī iespēja braukt uz pilsētu ar vilcienu par 15 EUR. Pēc ilgākiem meklējumiem atradām vilcienu ar vienu pārsēšanos par 8 EUR cilvēkam. Nokļuvuši Romas centrā, atklājām, ka pilsētas ielas pārsvarā ir klātas ar neliela izmēra bruģakmeni, kas laika gaitā bija diezgan cietis. Pastaiga ratiņkrēslā dažviet bija diezgan sāpīgs process, jo ik uz soļa atdūrāmies pret nelīdzenumiem, augstām apmalēm un ļoti šaurām ietvēm. Uz ielām tur ir strūklakas ar dzeramo ūdeni, kas ļoti noder, jo klimats ir karsts, un gaiss sutīgs. Katru dienu ap 30°C.
Pirmās divas dienas apskatījām Romu, pārvietojoties ar pilsētas tūristu autobusu Hop On- Hop Off. Ar 48 stundu biļeti par 28 EUR var apskatīt pilsētu bez ierobežojuma, izkāpjot un iekāpjot atpakaļ autobusā. Cilvēkiem ar invaliditāti brauciens ir bezmaksas.
Vienu dienu veltījām Kolizejam un senās Romas drupām.
Viena pilna diena un iepriekšējās dienas vakars
bija ieplānots Vatikāna un
Vatikāna 12muzeju mākslas vērtību, Siksta kapellas, Svētā
Pētera bazilikas un laukuma apskatei. Pie ieejām ir vērojamas garas rindas,
bet cilvēkam ratiņkrēslā ir liela iespēja iekļūt bez rindas ar atlaidi vai
bezmaksas ieejas biļeti.
Mēs daudz staigājām kājām, lielākos attālumus pārvarot ar autobusiem. Izskatās, ka Romā populārākie objekti atrodas tālu, īstenībā viss ir kājām izstaigājams. Vienu vakaru, atgriežoties no Vatikāna, mēs ar kājām pilsētu šķērsojām 3 stundu laikā. Pa ceļam sastaptais policists, kam jautājām ceļu, saķēra galvu un teica, ka tas nav iespējams! :) Bet mums viss ir iespējams!
Unikāls ir ēku un apskates objektu izvietojums "bez plāna". Reizēm arī ceļvedis mums nespēja palīdzēt orientēties apkārtnē, jo katrs ielas stūris ir arhitektūras piemineklis, un no katra akmens elpo pasaules vēsture...
Vienā no vakariem apskatījām skaisto strūklaku Fontana di Trevi. Slavenais nosaukums vienkārši ir Tre vie — triju ielu krustojums, ko pat ar karti rokā nebija viegli atrast. Katru gadu municipālā policija no Trevi baseina izzvejo ievērojamu naudas summu, kura tiek ieguldīta apkārtnes labiekārtošanai.
Roma atrodas uz septiņiem pakalniem, tāpēc pārvietošanās ratiņkrēslā
ik uz soļa notiek uz augšu un drīz atkal uz leju, kas ir fiziski pagrūti
ratiņkrēsla stūmējam.
Apskatījām no ārpuses Panteonu — Piazza della Rotonda celtni, kura saplaisājušās, rētainās akmens bluķu sienas vēsta, ka ēkai patiešām ir divi tūkstoši gadu. Ilgi meklējām, līdz negaidīti to atklājām nebeidzamajā ielu krustceļu veidojumā.
Esot Romā nobaudījām itāļu picu, tradicionālo lazanju un garšīgu dažādo garšu gelato saldējumu. Sabiedriskajā transportā cilvēkiem ar invaliditāti ir dažādi pakalpojumi, vesels panelis. :)
Bija prieks apskatīt pilsētu, sajust tās atmosfēru un apskatīt grandiozos arhitektūras veidojumus. Tiesa, pati pilsēta bija diezgan netīra, uz ielām bieži redzami atkritumi. Vietējie cilvēki bija diezgan neatsaucīgi, un izskatījās, ka tūristus ļoti nemīl. :) Pārvietoties ratiņkrēslā Romā ir grūti nepielāgotā ielu seguma dēļ. Toties kultūrvēsturiskie objekti cilvēkam ratiņkrēslā ir pieejami. Vienreiz apskatīju Romu, bet vēlreiz atgriezties laikam tomēr nevēlos. Lai paliek labas atmiņas.
Ceļojumu baudīja: Katrīna Sudakova, Aleksandrs
Nikoļins, Santa Survila.
Raksta autors: Santa Survila
Foto no Santas Survilas arhīva.