Smagums, ko nesam sirdī (Nr. 8)
– Tu esi tik gudrs! Tu vienmēr esi labā noskaņojumā, nekad nedusmojies. Palīdzi arī man tādam kļūt!
Skolotājs bija ar mieru un palūdza skolnieku atnest kartupeļus un caurspīdīgu maisiņu.
– Ja tu uz kādu sadusmosies vai apvainosies, - teica skolotājs, - paņem kartupeli. Vienā pusē kartupelim uzraksti savu vārdu, bet otrā pusē tā cilvēka vārdu, ar kuru sastrīdējies, un ieliec kartupeli maisiņā.
– Un tas ir viss? – skolnieks izbrīnīts jautāja.
– Nē, – atbildēja skolotājs. Tev šis maisiņš vienmēr jānēsā līdzi un ikreiz, kad tu uz kādu sadusmosies, jāieliek tur viens kartupelis.
Skolnieks piekrita darīt, kā viņam bija teikts.
Pagāja laiks. Skolnieka maisiņā jau bija ielikti vairāki kartupeļi, un tas bija kļuvis krietni pasmags. Bija neērti to nēsāt visur līdzi. Turklāt kartupeļi, ko viņš bija ielicis pašā sākumā, sāka bojāties. Tie pārklājās ar glumu, pretīgu virskārtu, daži saasnoja, daži saziedēja un sāka izplatīt asu, nepatīkamu smaku. Skolnieks atnāca pie skolotāja un teica:
– Tos vairs nav
iespējams nēsāt līdzi. Pirmkārt, maisiņš ir pārāk smags, un, otrkārt, kartupeļi
ir sabojājušies. Iesaki man kaut ko citu.
Foto: Interneta resursi
Taču skolotājs atbildēja:
– Tas pats notiek arī tavā sirdī. Kad tu uz kādu sadusmojies vai apvainojies, tavā sirdī rodas smags akmens. Tu tikai to uzreiz nepamani. Ar laiku akmens kļūst aizvien lielāks. Rīcība pārtop ieradumos, un ieradumi kļūst par raksturu, kurš sāk izplatīt smirdīgus netikumus. Par šo nastu ir ļoti viegli aizmirst, jo tā ir pārāk smaga, lai to nemitīgi nēsātu līdzi. Es palīdzēju tev no malas ieraudzīt, kā tas notiek. Ikreiz, kad tu gribēsi apvainoties vai apvainot kādu, padomā, vai tev šis akmens ir vajadzīgs.