Uz viļņa. Diāna Ponaskova
Pārdomas pandēmijas ierobežojumu laikā.
Šis laiks mums ir ļoti izaicinošs, un, meklējot atbildes uz daudziem jautājumiem, kuri orientēti uz neziņas kliedēšanu, svarīgi nepaiet garām Dieva plānam mūsu dzīvēs, neatkarīgi no šīs laicīgās pasaules mainīgiem impulsiem. Nenoliedzami arī man šis laiks ir sarežgīts un pilns ar iekšējiem pārdzīvojumiem. Atskatoties uz t.s. “pirmā viļņa” posmu, tagad es redzu atbildes no Dieva un rezultātus tām mācību stundām, kurās, kā man likās, biju izgāzusies. Dievs man uzskatāmi mācīja ieraudzīt savu vērtību atsevišķi no tā, ko es daru. Bieži ir vieglāk kaut ko darīt, nekā apzināties savu vērtību un izmeklēt savu sirdi, lai vēl vairāk tuvotos Dievam. Pat aizņemtība kalpošanā var mūs aizvest prom no galvenā - patiesām un dzīvām attiecībām ar Dievu. Tā arī es, nonākusi situācijā, kurā man tika paņemti prom visi darbi, aktivitātes, izklaides un mācības, attapos bailēs, neziņā un izmisuma bedrē, lai gan līdz paziņojumam par ārkārtas situāciju biju pārgurusi un noskrējusies darbos, vien sapņojot par to, ka varētu kaut vienu nedēļu neko nedarīt un doties atvaļinājumā.
Kad 12. martā nāca paziņojums par pandēmiju, es iedomāties nevarēju, cik ilgs būs “piespiedu atvaļinājums”. Ejot cauri emocionāliem kritumiem, es apzinājos, ka pati netieku galā, ka esmu nomaldījusies un pilnīgi savārgusi neprognozējamos apstākļos. Man bija grūti saprast, ka, arī nedarot neko, esmu Dievam patīkama un mīlēta. Tomēr caur manām skumjām un ievainojamību Dievs ir bijis žēlastīgs un pacietīgs, pārveidojot mani lēnām. Tas Kungs uzrādīja man pagātnes notikumus, kuri mani patiesībā izsmēla, lai gan domāju, ka rīkojos pareizi. Viņš palīdzēja ieraudzīt, cik bieži esmu ticējusi cilvēkiem, kuri tikai izlikušies; cik laika esmu zaudējusi, paskrienot garām kādam, kam es būtu varējusi būt par svētību. Dievs pacietīgi cilāja manā sirdī visu, kas bijis, lai apzinos, cik vērtīga es Viņam esmu, neskatoties reizēm uz savu stūrgalvību un ašo iekšējo cilvēku. Tētis mani mīlestībā pārveidoja un deva man laiku izmeklēt savu sirdi kopā ar Viņu.
Arī otrajā “vilnī” es mācos iet tālāk un ieklausīties tajā, ko Viņš ir sagatavojis piedzīvot. Šajā posmā Tēvs man ļauj iepazīt ne tikai sevi kā vērtību, bet arī to, ka tagad man ir jānosargā un jāapliecina Viņa vērtības, ko Viņš no savas žēlastības ieguldījis manā sirdī. Ārējie apstākļi joprojām mainās, un nogurumā ir viegli neievērot un iekrist kārdinājumos. Ir viegli atkal padoties un iekrist lamatās. Taču arī caur sāpēm, atturību un pacietību es saprotu, ka pieaugu kā Dieva bērns. Nākot tuvāk Tētim un tveroties pie Patiesības, šis piedzīvojums ir svētīgs, redzot, cik ļoti īpašā veidā tiek veidota mana personība, arī vēl dziļāk iepazīstot Gara augli. Arī mīlestību ir jāmācās no Kristus, lai gan mums var šķist, ka sajūtas, kuras mums ir dabīgas, ir pareizas.
Foto: Diānas Ponaskovas personīgais arhīvs
Tās ir skaistas, taču mūsu atbildība ir tās nepakļaut laicīgās pasaules spiedienam, kas deformē un grauj. „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” (Galatiešiem 5:22) Reizēm šķiet, ka es to visu jau pazīstu, bet patiesībā - pilnībā nē, jo ikdienā vēl notiek cīņa ar pretējo, kas Galatiešiem 5:19-22 raksturoti kā miesas darbi. Paļāvībā uz Dievu es katru dienu varu nākt un tuvoties, pilnveidot Gara augli, cīnīties pret miesas darbiem un savu veco dabu. Tas ir ceļš, kurā Dievs aicina būt dedzīgiem. Nereti mēs attopamies remdeni vai auksti. Šajā laikā esmu sapratusi arī to, ka cilvēks nevar patiesi atklāt savu aicinājumu dzīvē, ja viņš sirdī ir auksts vai remdens. Dievs mums ļoti daudz devis tādu dāvanu, par kurām varam no sirds pateikties.
Vai tev šodien ir par ko pateikties Dievam no visas sirds? Ieaicini Viņu savās skumjās un arī priekā! Pateicies Viņam par visu, kas tev šodien ir; ļauj sirdij atplaukt paļāvībā un priekā! Ļauj Dievam šodien atklāt tev savu mierinājumu un klātbūtni, kā vēl nekad!
Diāna Ponaskova
2021