Kokospalma – dzīvības koks (Nr. 5)
Kokospalmu dzimtene ir Āzijas dienvidaustrumi. Tās aug pie jūras un vislabāk jūtas smilšainā augsnē. Indijā tās audzē jau kopš neatminamiem laikiem. Mūsdienās kokospalmas ir izplatītas tropu apgabalos abās zemeslodes pusēs; tās tiek kultivētas, un ir sastopamas arī savvaļā. Kokospalmas ir izplatījušās pasaulē gan ar cilvēku palīdzību, gan dabiskā veidā – ar okeāna straumēm. Kokosrieksti ir ūdensnecaurlaidīgi un labi turas virs ūdens.
Palma ir augsts un slaids
koks ar gludu stumbru, 15-45 cm diametrā, ieskauts nokritušo lapu gredzenos,
nedaudz noliecies uz vienu pusi un paplatināts pie pamatnes.
Augļi aug ķekaros, pa 15-10 riekstiem katrā. Pilnīgu gatavību tie sasniedz pēc 8-10 mēnešiem. Kokospalma sāk ražot augļus pēc 7-9 gadiem, un dara to apmēram 50 gadus. Katru gadu viens koks saražo 60 – 120 riekstus. Riekstus novāc, kad tie ir pilnīgi nogatavojušies (koprai), vai mēnesi pirms nogatavošanās (šķiedru iegūšanai). Šķiedras tiek izmantotas mēbeļu ražošanā. Kokosriekstos ir daudz dziedniecisku vielu, dabiskās eļļas un antioksidanti.
Derīgās īpašības
Kokosriekstos ir kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, vitamīni E un C, folāti un šķiedrvielas.
Kokosriekstu mīkstums uzlabo gremošanas procesus un redzi, atjauno spēku, stiprina imunitāti, samazina sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību risku.
Kokosriekstiem piemīt pretiekaisuma un antibakteriālās īpašības.
Kokosriekstu pienam ir patīkama smarža un salda garša. Tas ir ļoti labs ādas kopšanas līdzeklis un satur aptuveni 27% tauku, 6% ogļhidrātu un 4% olbaltumvielu. Pieniņš lieliski atsvaidzina un tonizē ādu, atjauno novecojošas un ļenganas ādas tvirtumu. Ar kokosriekstu pieniņu veiksmīgi var izārstēt akni (tauku dziedzeru iekaisumu) un alerģiskus izsitumus, nomierināt un nosusināt iekaisušu ādu.
Kokosriekstu eļļa sastāv no triglicerīdiem un vidējās ķēdes piesātinātām taukskābēm, tāpēc tā ātri iesūcas ādā, labi mitrina un piešķir ādai samtainumu. Laurīnskābe jo īpaši iedarbojas pret dažādiem patogēniem mikroorganismiem, baktērijām, sēnītēm un vīrusiem. Kokosriekstu eļļa satur arī kaprilskābi (7% no taukskābju sastāva), kas veicina pretmikrobu aktivitāti. Kokosriekstu eļļa viegli sagremojas un nerada slodzi aknām. Tā uzlabo zarnu trakta darbību un rada veselīgu zarnu mikrofloru.
Kokosriekstu eļļa ir laba arī tāpēc, ka tā neuzkrājas organismā, bet uzreiz pārvēršas enerģijā. Lieliski piemērota sportistiem, kas intensīvi trenējas.
Nav brīnums, ka tropisko zemju iedzīvotāji kokosriekstus dēvē par „debesu dāvanu”.
Kokosriekstu eļļa ir arī ļoti labs matu kopšanas līdzeklis, tāpēc to mēdz pievienot šampūniem.
Pārsteidzoši fakti par kokosriekstiem
1. Tikai Šeišelu salās
aug unikālā koko de mer, jūras
kokospalma, kuras augļi atgādina divus kopā saaugušus kokosriekstus un var svērt
pat vairāk nekā 20 kg.
2. Kokosriekstos ir daudz vērtīgu vielu. Izrādās, ka kokosriekstu šķidrums satur arī svarīgus komponentus, un to var izmantot kā īslaicīgu cilvēka asins plazmas aizvietotāju. Par to liecina pētījumi, kas tika veikti jau 1950. gados. Nesen tika konstatēts gadījums, kad kokosriekstu izmantoja, ārstējot smagi slimu pacientu Zālamana salās.
3. Kokosrieksti
un mērkaķi.
Kokosriekstu noraušana ir sarežģīts un arī bīstams darbs, tāpēc zemnieki ir iesaistījuši mērkaķus – speciālistus šajā jomā, lai tie paveiktu grūto darbu cilvēku vietā.
Tropiskajās valstīs, piemēram, Sumatrā, zemnieki ir iemācījuši mērkaķiem novākt kokosriekstu ražu. Vairums zemnieku kontrolē dzīvniekus ar pavadu palīdzību, taču mēdz būt arī īpaši labi apmācīti mērkaķi, kas paklausa saimnieka balss komandām. Tādi mērkaķi ir ļoti pieprasīti un sagādā saviem saimniekiem labu peļņu.
4. Kokosa pils.
Kokosriekstos ir ne tikai daudz barības vielu; tas ir arī lielisks celtniecības materiāls. Par to pārliecinājās bijušais Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss, kad viņš cēla kokosa pili.
Gribēdams pārsteigt Romas pāvestu Jāni Pāvilu II viņa vizītes laikā Filipīnās, Markoss deva rīkojumu uzcelt greznu pili, kas izmaksāja 37 miljonus pesso (10 miljonu dolāru). Septiņdesmit procenti šīs divstāvu ēkas ir uzcelti no kokosa zāģmateriāliem. Pils dekoratīvajos un arhitektūras elementos iekļauti arī citi kokosa koksnes un augļu komponenti.
5. Kokosa
degviela.
Kokosrieksti ir laba „degviela” organismam, bet vai zinājāt, ka no tiem iegūst arī tīru degvielu automašīnām? Biodīzeli, kas ir lieliska alternatīva vidi piesārņojošajai degvielai, ievērojamos daudzumos var iegūt no kokosa. Tādējādi no kokosa iegūstamās vielas var veikt vairākas funkcijas: darboties kā pamatviela, piedeva vai pilnīgi aizvietot dīzeli.
Izmantotie avoti:
KĀ ATVĒRT KOKOSRIEKSTU?
Vispirms ir jāizlej no kokosrieksta šķidrums. Lai to izdarītu, jāiztaisa viens vai divi caurumi iedobēs kokosrieksta galos un pa tiem jāizlej pieniņš.
Pēc tam kokosriekstu no visām pusēm padauza ar āmuru un pāršķeļ riekstu uz pusēm. Ja izdodas atrast dabisko rieksta čaulas šķelšanās līniju, var iztikt bez āmura. Jāiedur līnijā naža asmens un jāuzspiež, tad rieksts pats pāršķelsies. Pēc rieksta atvēršanas ar stingru nazi atdala mīkstumu un lieto pēc vajadzības.
Pārtikā izmanto kokosrieksta mīkstumu un pienu. Mīkstumu ēd svaigu vai izkaltētu. To sasmalcina pārslās vai sarīvē skaidiņās.
Kokosriekstu pienu var izmantot augļu kokteiļos vai dzert vienu. Īpaši baudāms ir atdzesēts kokosriekstu piens, un tas labi remdē slāpes. Pieniņš un mīkstums ir bagāti minerālvielām, kas atjauno spēkus un uzlabo redzi. Tie ir noderīgi arī nierēm un ādai.
Dažām kokosriekstu šķirnēm iekšā ir nevis pieniņš, bet želeja. Vjetnamā šo šķirni dēvē par Sap, un tā sastopama Ča Vin provincē valsts dienvidos. Tur tiek audzēti arī „vaska kokosrieksti”, jo to biezā, mīkstā kopra izskatās kā sveču vasks. Tomēr šīs šķirnes palmu skaits pagaidām nav liels, tikai daži tūkstoši.
Kokosriekstus lieto kā piedevu augļu salātos, desertos, kūkās, zupās un citos ēdienos.