Londona asistenta skatījumā (Nr. 6)
Pieejamība un interesanti apskates objekti
Londona – pilsēta, kurā dzīvo karaliene, uz ielām stīvi dežūrē sarkanas telefona būdiņas, un cilvēki pēcpusdienās dzer tēju, klāt piekožot rūpīgi sagrieztas mazas, trīsstūrainas sviestmaizes vai scones – miltu izstrādājumus, kuru pagatavošanas noslēpums zināms tikai pašiem britiem. Vienmēr un visur (ne tikai veikalos) ir rindas, ielas raibas no zebrām un visādiem uzrakstiem uz brauktuves, apļveida kustības nekurienes vidū, ķīniešu, indiešu un malaiziešu ātrās ēdināšanas vietas (take-away), un kā nu bez fish’n’chips katrā otrajā šķērsieliņā no galvenās iepirkšanās ielas (high street, kā to sauc vietējie). Londonas tilti, neparedzams lietus, miniatūri krodziņi un, galu galā, Mērijas Popinsas pasaka. Taču, cik pieejams tas viss ir cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā?
Plānojot ceļojumu uz Londonu ratiņkrēslā, liela priekšrocība ir tā, ka apskatāmā pilsēta atrodas valstī, kurā sociālās garantijas cenšas padarīt vidi pieejamu arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pieejams transports, ietves ar nobrauktuvēm, sabiedriskās ēkas, kurām teorētiski būtu jābūt pielāgotām, u.c. Vai tā ir? Lūk, daži novērojumi no tā, kā tas izskatās dzīvē.
Nokļūšana. No Rīgas ir ērti gan lēto, gan dārgo aviosabiedrību reisi. Lidostas abos galapunktos ir pieejamas, gan ēkas, gan pakalpojumi, piemēram, labierīcības un sabiedriskais transports. Autobusi nokļūšanai no lidostas uz Londonu ir pieejami, taču jāskatās, kādai kompānijai tie pieder. National Express šobrīd piedāvā autobusus, kuros iespējams pārvietoties arī cilvēkam ratiņkrēslā. Tam ir speciāla rampa iekļūšanai autobusā un teorētiski arī viena izņemama sēdvieta priekšā, kurā var “noparkoties” ratiņkrēsls. Pēc pieredzes gan jāsaka, ka ne visos National Express autobusos ir šāda papildiespēja, un, ja ir, autobusa vadītājs ne vienmēr piedāvās izņemamo sēdekli ratiņkrēsla novietošanai; iespējams vēlēsies, lai pasažieris pārvietojas uz parasto krēslu. Vilcieni, tostarp arī no un uz lidostu, ir pieejami (sīkāks apraksts turpinājumā), taču, atkarībā no lidostas, jāapsver attālums no lidostas. Stanstedas lidostā tas, piemēram, ir pašā lidostas ēkā, pazemes stāvā, kamēr citās lidostās ērtāk izmantot autobusu, jo vilciens var atrasties patālu no lidostas.
Transports Londonā ir pieejams! Sarkanie, lielie autobusi - viens no Londonas ikoniskajiem simboliem – pilnīgi visi ir aprīkoti ar izliekamu rampu. Šoferīši ir saprotoši un paši nāk rampu izlaist, parasti pat bez uzaicinājuma. Ar autobusu iespējams nokļūt visur, iepriekš saplānojot maršrutu. Transports ir maksas, gan cilvēkam ar īpašajām vajadzībām, gan asistentam. Lētāk to izmantot, lietojot Oyster card (līdzīgs Rīgas e-talonam), kas iegādājams metro stacijās un maksā 3 mārciņas (~3,6 eur), un ir papildināms ar nomināliem 5,10,15,20 mārciņas, u.c. Ar nopīkstināmo Oyster viens brauciens izmaksā £ 1,5 (~1,8 €), bez tā, pērkot papīra biļeti pie vadītāja, £ 2,6 (3.10€)
Metro
pēdējo gadu laikā piedzīvo pastāvīgus uzlabojumus, un aizvien vairāk pieturu kļūst pieejamas. Rūpīgi saplānojot maršrutu, brauciens ir ērts arī ar metro. Labiekārtotās stacijas ir aprīkotas ar liftiem, ar kuriem nokļūt pazemē līdz metro platformām. Jāteic gan, ka pārvietošanās ar metro tiešām prasa plānošanu, jo ieplānotā apskates objekta tuvumā ne vienmēr var būt pielāgotā stacija, tāpēc var gadīties, ka, nonākot atpakaļ virszemē, būs jāmēro kāds attālums kājām (lai gan tūristiem tas ir pat noderīgi! :) ), vai varbūt pat jāpārsēžas uz autobusu. Ērts maršruta plānošanas rīks, kur, atzīmējot attiecīgo pieprasījumu, var izveidot pielāgoto maršrutu arī ratiņkrēsla lietotājam, ir atrodams interneta vietnē tfl.gov.uk. Izmaksas metro - atkarībā no zonas, no kuras, kurā un uz kuru tiek braukts. Lētāk izmantot jau minēto Oyster karti.
Vilciens ir piemērots, stacijās platformas ir tik augstas, lai ar asistenta palīdzību varētu izkļūt no vilciena. Braucot ar vilcienu un metro, stacijā ir iespējams pieteikt asistentu – cilvēku, kurš atnāks un izliks speciālo rampu. Speciālā rampa varētu būt aktuāla elektriskajiem ratiņkrēsliem, jo tie, atšķirībā no manuālā ratiņkrēsla, nevarēs izbraukt no vagona (perons un vilciens nav pilnīgi vienā līmenī). No pieredzes jāteic, ka asistenta pieteikšana ne vienmēr ir efektīva: tie ne vienmēr ierodas stacijā, kurā esi norādījis, ka kāpsi ārā, vai arī, kamēr tie meklē rampu vai vagonu, ratiņkrēsla lietotājs jau ticis laukā ar sava aprūpētāja palīdzību, un vilciena durvis aizvērušās... Vilciens jebkurā gadījumā ir pieejams un ērts transports, ja vēlaties doties uz tālākiem Londonas rajoniem, piemēram, piepilsētu. Jāteic gan, ka autobuss ir lētāks nekā vilciens, taču arī par to var uzzināt jau minētajā tfl.gov.uk
Objekti. Atkarībā no tā, ko ir interese apskatīt, izvēle ir diezgan plaša. Londona, manuprāt, ir pilsēta, kur iespējas un varēšana to izbaudīt arī ratiņkrēslā sēdošai personai ir diezgan plašas. Personīgā izvēle būtu muzeji. Tie bieži ir bez maksas vai par simbolisku samaksu, vai ziedojumu, un, kas nav mazsvarīgi, tajos ir padomāts arī par pieejamību – gan izstādes iekārtojumos, gan labierīcībās, gan ēdināšanas zonās.
Interesants un visām paaudzēm saistošs ir Vēstures muzejs, Viktorijas un Alberta muzejs un Zinātnes muzejs (The Natural History Museum; V&A Museum; Science Museum). Visi trīs atrodas netālu cits no cita Sautkensingtonā (South Kensington), un tajos ir daudz un dažādas izstādes, kas apskatāmas bez makas. Muzeji ir lieliski pieejami ratiņkrēslu lietotājiem, vienīgais apgrūtinājums varētu būt pūlis, ja apmeklējums ir intensīvā laikā (piemēram, skolēnu brīvdienās). Kā jau publiskie muzeji, tie ir bez maksas, un tajos var iegriezties neskaitāmas reizes, lai apskatītu kādu konkrētu izstādi vai, piemēram, pavadītu tajā veselu dienu vai vairākas no vietas. Muzeji ir moderni, un tajos ir daudz instalāciju un interaktīvas iesaistes iespēju. To visu apskatot un izmēģinot, laiks aizskrien nemanot.
Mākslas baudītājiem un arī tiem, kas sakās no mākslas neko nesaprotam, lielisks apskates objekts ir Modernās Mākslas muzejs (Tate modern).
Ratiņkrēslu lietotājiem tas ir īpaši piemērots tā plašo telpu dēļ, kurās viegli orientēties un pārvietoties. Patīkami arī tas, ka ieeja brīva. Muzejs atrodas Temzas upes krastā (Londonas dienvidu krastā), kur ir vērts pastaigāties un izbaudīt Londonas ainavu – tiltus un pilsētas siluetus. Turpat ir arī svētā Pāvila Katedrāle (St.Pauls Cathedral), ko apskatīt vērts gan no ārpuses (bez makas), gan iekšpuses (jāpērk biļete £15). Iekštelpas ir pieejamas, izņemot dažas galerijas, kas vecuma dēļ nav pielāgotas.
Ievērojama apskates vieta ir arī Trafalgāra laukums (Trafalgar square) un Nelsona kolonna. Laukums ir vienā līmenī un atrodas pastaigas attālumā no Bekingemas pils, zirgu un sargu parādes, parlamenta ēkas un citiem zīmīgiem objektiem, kurus vērts apskatīt, lai sajustu Londonas noskaņu. Tā var būt jauka pastaiga ceļā uz Nacionālo galeriju, kas atrodas aiz Trafalgāra laukuma. Nacionālā galerija ir pieejama, un ieeja ir bez maksas. Esot Londonā, uz to noteikti ir vērts aiziet.
Londona nav iedomājama bez viena no tās simboliem – panorāmas rata. Tas ir moderns, pieejams un interesants apskates objekts, no kura, ja laika apstākļi atļauj, redzami brīnišķīgi Londonas skati. Brauciens norit slēgtā kapsulā, un tā ir pielāgota iebraukšanai ar ratiņkrēslu. Biļetes cena – aptuveni 20 eiro. Pērkot internetā, nedaudz, nedaudz lētāk. Ratiņkrēslu lietotājiem, piesakot savu ierašanos, iespējams izvairīties no stāvēšanas rindā, kas pie šī apskates objekta mēdz izstiepties neiedomājami gara.
Londona nav iedomājama arī bez daudzajiem veikaliem un veikaliņiem. Mazajos veikalos, protams, pieejamība nav garantēta, taču, piemēram, lielajos apģērbu veikalu tīklos pielaikošanas kabīnēs bieži ir atrodama speciālā ģērbtuve, kurā pielaikot drēbes iespējams arī ratiņkrēslā esošam cilvēkam.
Kopumā iespaids par Londonu ir patīkams un iedrošina turp doties. Jāteic gan, ka, manuprāt, bez asistenta cilvēkam ratiņkrēslā šo pilsētu būtu grūtāk izbaudīt, jo, lai gan pilsētā ir domāts par pieejamību, tomēr šķēršļi ir sastopami pietiekami bieži, tāpēc palīga vai draugu sabiedrība padarīs šo ceļojumu patīkamāku. Cilvēki lielpilsētā pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izturas saprotoši un iejūtīgi, kas ceļojot ir ļoti svarīgi. Londona noteikti ir pilsēta, kurā sajust pasaules mutuļojošo daudzveidību un kultūru saplūšanu, kas mijas ar konservatīvu turēšanos pie tradicionālām vērtībām. Brīnišķīgs galamērķis, kas priecē arī ar to, ka tajā ir domāts par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Lai gan vēl joprojām ir, uz ko tiekties, vērtīgu pieredzi var gūt, izmēģinot jau esošās iespējas. Dodamies!?
Foto: Interneta resursi.