Dānija (Nr. 7)
Dānija jeb
Dānijas Karaliste ir Skandināvijas valsts Ziemeļeiropā. Dānijai pieder arī
Ferēru salas un Grenlande.
Dānija dienvidos robežojas ar Vāciju, un to apskalo Ziemeļjūra, Kategata, Skageraks un Baltijas jūra.
Dānijas karaliene ir Margrēte II. Viņai ir vairāki ceremoniāli pienākumi, kā arī svarīga loma valdības apstiprināšanā un atlaišanā, un pieņemto likumu apstiprināšanā.
Dānijas valsts reliģija ir luterticība. Konstitūcija paredz reliģiju brīvību, bet Dānijas monarham ir jābūt piederīgam evaņģēliskajai/luterāņu ticībai.
Daudzo
salu un līču dēļ šai mazajai valstij ir viena no garākajām - 7.314 km - krasta
līnjām Eiropā.
Dānijas klimats
ir mērens. Ziemas nav pārāk aukstas: janvārī un februārī vidējā gaisa
temperatūra ir 0°. Vasaras ir vēsas; vidējā gaisa temperatūra augustā 15,7°.
Dāņu kultūra ir līdzīga citām Eiropas valstu kultūrām, kurās tiek svinētas dzimšanas dienas, iesvētības un karnevāli. Dāņu humors un ”hygge” jēdziens (ko varētu tulkot kā ”mājīgas gaisotnes radīšana un dzīves baudīšana kopā ar labiem cilvēkiem”) tiek uzskatīti par īpašu dāņu kultūras iezīmi.
Dāņu ēdienkartē tiek apvienoti tradicionāli dāņu ēdieni, tādi kā rupjmaize un gaļas bumbiņas, un svešzemju picas, burgeri un kebabi. Dāņu nacionālais ēdiens ir cepta cūkgaļa ar pētersīļu mērci.
Dānijā ir vairāki iecienīti sporta veidi, bet vispopulārākais ir futbols.
Dānijas pilsoņi var iegūt bezmaksas izglītību vai studēt par saviem līdzekļiem. Iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā ir apm. 2,7 miljoni. No viņiem 80% procenti ir nodarbināti pakalpojumu sfērā, 17% strādā celtniecības sektorā, un 2% - lauksaimniecībā.
Dānijas sabiedrība balstās uz dāņu sociālās labklājības modeļa, kas visiem pilsoņiem garantē sociālos pabalstus.
Dānija ir dažādu savienību - piem., ES, NATO un Ziemeļvalstu Padomes – dalībvalsts.
Pēc Otrā Pasaules kara Dānija aukstā kara laikā centās izveidot attiecības ar Austrumeiropas valstīm, tai skaitā Igauniju, Lietuvu un Latviju, kurām Dānija sniedza lielu atbalstu.
2009. gada jūlijā Dānija pievienojās ANO Konvencijai par cilvēku ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), un Dānijas Parlaments uzdeva Dānijas Cilvēktiesību institūtam veicināt un pārraudzīt Konvencijas prasību īstenošanu Dānijā.
2012. gadā Dānijā nodarbināti bija 43,9% cilvēku ar invaliditāti, un 19,1% varēja strādāt īpaši pielāgotos apstākļos. 12,8% cilvēku ar invaliditāti bija pieejami darbā nepieciešamie palīglīdzekļi un asistentu pakalpojumi.
70% cilvēku ar invaliditāti Dānijā ir mašīna, pielāgots skūters vai motocikls.
Cilvēkiem ar invaliditāti, kas nevar izmantot sabiedrisko transportu, tiek piedāvāti specializētā transporta pakalpojumi.
Likumdošana paredz iespēju saņemt finansējumu mājokļa pārbūvei vai pielāgošanai. 2016. gadā mājokļu pārbūve ir veikta 54 000 cilvēku ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 64 gadiem. Lielākoties tiek pārbūvētas/pielāgotas virtuves un vannas istabas.
Cilvēki ar smagu invaliditāti dzīvo īpašos ciematos, ko veido vairākas nelielas mājiņas. Dažās mājiņās var dzīvot pa vienam, dažās vairāki cilvēki, un par viņiem rūpējas sociālie darbinieki.
Foto: Interneta resursi