Norvēģija no riteņkrēsla skatu punkta (Nr. 14)
Cilvēki ar invaliditāti un viņu tiesības
Savā pieredzē dalās Hildegunn Grønvold Rossland
Norvēģija ir valsts, kurā var piedzīvot četrus gadalaikus. Katram no tiem līdzi nāk savi izaicinājumi, un, ja esi cilvēks ar invaliditāti, ir jāmeklē risinājumi, kā tos pārvarēt.
Parunāsim par dažiem no šiem izaicinājumiem, un sāksim ar
ziemu. Auksts vējš saldē seju, un pirksti pamazām kļūst nejutīgi. No debesīm
krīt sīki ledus kristāliņi, lēnām visu pārklājot ar baltu segu. Drīz vien viss
ir neizbrienamās kupenās, un tad ir ļoti labi, ja tev palīdz asistents, kas
pienākas pēc likuma. Asistents var atvieglot tavu ikdienu, kopā ar tevi vai
tavā vietā iepērkoties. Asistenta uzdevums ir būt tavām rokām un kājām, bet tu
esi tas, kurš izlemj, cik stundas nedēļā tev viņa palīdzība ir vajadzīga. Katra
apgabala pašvaldībai ir tev jāpiešķir asistenta pakalpojuma stundas atbilstoši
tavām vajadzībām. Tomēr, tas nav tik vienkārši; reizēm par savām tiesībām ir
jācīnās un jāpierāda, ka tavas vajadzības ir pamatotas.
Starp citu, mēs zināmā mērā esam atbildīgi par saviem asistentiem; mums jārēķinās arī ar viņu domām un vajadzībām. Veiksmīga sadarbība ļauj asistentam justies labi, un viņš priecīgāk veic savus pienākumus.
Norvēģijā ir izstrādāta sistēma, kas cenšas nodrošināt
cilvēkiem ar invaliditāti visu nepieciešamo, piemēram, riteņkrēslu, skuteri vai
elektrisko transportlīdzekli, lai viņi varētu tikt uz skolu vai darbu, kā arī
iesaistīties sporta un atpūtas aktivitātēs. Man ir mašīna, bet es pati nevaru
to vadīt.
Ir pakalpojuma sistēma, kas mazākās pilsētās nodrošina
taksometru servisu par zemākām cenām. Lielākās pilsētās ir pielāgoti autobusi,
kuros cilvēki riteņkrēslā un neredzīgi cilvēki var braukt par brīvu.
Pavasarī un vasarā, kad cilvēki labprāt vairāk laika
pavada brīvā dabā, tiek ierīkotas cilvēkiem riteņkrēslā pieejamas makšķerēšanas
vietas. Ir kartes, kurās norādīti cilvēkiem riteņkrēslā pieejami maršruti, un
grāmata, kurā pastāstīts par tūrisma vietām un objektiem, ko var apmeklēt arī
cilvēki ar invaliditāti. Varēsiet izbaudīt pārgājienus pa mežonīgiem apvidiem
un fjordiem, makšķerēšanu atklātā jūrā, izbraukumus pa kalnu takām īpašos suņu
pajūgos. Jebkurā gadalaikā ir iespējams dažādos veidos priecāties par skaistiem
dabas skatiem.
Norvēģijā tagad ir pieņemts likums, ka visām jaunajām
ēkām – arī privātajām – ir jābūt pielāgotām cilvēkiem ar kustību un redzes
invaliditāti.
Tomēr, vēl ir daudz par ko cīnīties, arī par to, kas pēc likuma pienākas. Sabiedrības attieksme nemainīsies, ja mēs necīnīsimies par savām tiesībām dzīvot līdzvērtīgi citiem sabiedrības locekļiem.
Hildegunn stāstīto ar savu novērojumu īsi papildina Jānis Jēgers.
„Norvēģijā
vides pieejamība ir diezgan augstā līmenī. Pat daudziem mazajiem veikaliņiem,
kuri tur ir diezgan izplatīti, nav sliekšņu, tāpēc tajos var iekļūt arī cilvēki
riteņkrēslos. Ir dažādi pielāgojumi, kas ļauj
maksimāli aktīvi baudīt dzīvi brīvā dabā. Ceļu segums pat vietās, kur ir
bruģis, ir tāds, lai bez problēmām patstāvīgi varētu pārvietoties. Jāpiebilst,
ka ietves gan ir pašauras. Ir iespēja arī piekļūt pie jūras, jo Norvēģijā
nodrošināt piekļuvi peldvietām ir obligāta prasība.”