Tēva mīlestība (Nr. 7)
Kāds jauneklis gatavojās koledžas izlaidumam. Jau vairākus mēnešus viņš sapņoja par brīnišķīgu sporta auto, kuru bija redzējis autosalonā.
Viņš zināja, ka tēvs varēja atļauties nopirkt šo
mašīnu, un pateica tēvam, ka tā ir viņa vienīgā vēlēšanās. Tuvojās izlaiduma
diena, un jauneklis jau gaidīja zīmi, ka tēvs ir nopircis viņa sapņu auto.
Izlaiduma dienas rītā tēvs beidzot paaicināja viņu pie sevis un teica, cik ļoti
viņš lepojoties ar savu dēlu un, cik ļoti viņu mīlot.
Tēvs pasniedza dēlam glīti iesaiņotu kārbiņu. Ziņkārīgi
un nedaudz vīlies dēls to atvēra. Tajā atradās Bībele skaistā ādas iesējumā, un
uz tās vāka zelta burtiem bija iespiests viņa vārds. Dusmu pārņemts, viņš
uzkliedza tēvam: „Tev ir tik daudz naudas, bet tu man dāvini Bībeli?!”
Viņš pameta mājas, Bībeli tā arī nepaņēmis līdzi.
Pagāja daudzi gadi. Jauneklis kļuva par veiksmīgu uzņēmēju, viņam bija skaista māja un brīnišķīga ģimene. Viņš saprata, ka tēvs jau ir ļoti vecs un viņam ir jāaizbrauc viņu apciemot, jo viņi nebija tikušies kopš tās izlaiduma dienas. Taču, pirms viņš paguva aizbraukt, pienāca telegramma, kas vēstīja, ka viņa tēvs ir aizgājis mūžībā un visu savu īpašumu novēlējis dēlam. Viņam nekavējoties vajadzēja doties uz tēva mājām, lai nokārtotu visas formalitātes.
Ieradies tēva mājās, viņš juta, kā sirdi piepilda skumjas un nožēla. Viņš sāka pārskatīt tēva dokumentus un ieraudzīja Bībeli, gluži jaunu un tieši tādu, kādu viņš to pameta pirms daudziem gadiem. Asarām acīs viņš atvēra Bībeli un sāka šķirt lapas. Viņa tēvs rūpīgi bija pasvītrojis kādu pantu, Mateja 7:11: „Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” Brīdī, kad viņš beidza lasīt šos vārdus, no Bībeles izkrita mašīnas atslēgas. Pie tām bija vizītkarte ar autosalona nosaukumu – tā paša salona, kurā tika pārdots sporta auto, par kuru viņš toreiz sapņoja. Bija norādīts arī datums – izlaiduma diena -, un klāt pierakstīts: „Par visu ir samaksāts.”
Cik bieži mēs nenovērtējam un pazaudējam Dieva svētības tikai tāpēc, ka tās ir iesaiņotas citādāk, nekā bijām gaidījuši?
Lūdzu, izlasiet to, pirms dosities mājās vai, jau
mājās būdami. Mani sauc Dievs. Jums tikpat kā nekad nav laika, lai uzklausītu
mani. Es mīlu jūs un vienmēr dāvāju savu žēlastību. Es vienmēr esmu ar jums.