Neatkarības ilūzija (Nr. 13)
“Uzticies tam Kungam no visas sirds, un nepaļaujies uz savu gudrību.” Salamana pam. 3:5
“Daudzās kultūrās tiek uzsvērts, cik svarīgi ir būt neatkarīgam, tas ir, tādam, kam nevajag citu palīdzības vai atbalsta. No šāda viedokļa raugoties, spēja būt pašpietiekamam ir kompetences un spēka pazīme, turpretī būt atkarīgam no kāda vai kaut kā nozīmē būt vājam. Taču patiesībā tā ir ilūzija, - mēs visi esam cits citam vajadzīgi, un mums visiem ir vajadzīgs Dievs. Neviens nevar visu izdarīt un ar visu tikt galā viens pats. Mēs visi esam savstarpēji atkarīgi no Dieva un cits no cita.” (Beyond Suffering by Joni Eareckson Tada & Steve Bundy with Pat Verbal)
Katrs cilvēks ir atkarīgs no Dieva, vienalga, vai viņš to apzinās vai ne. Jēkaba vēstulē 1:17 ir teikts, ka ikviena laba dāvana ir no Dieva. Labais manā dzīvē ir no Dieva, nevis no maniem pūliņiem vai tā, ko esmu sasniedzis ar savu gudrību un varēšanu. Mana atkarība no Dieva ir neizmērojama un bezgalīga, un domāju, ka tieši tā Dievs grib, lai būtu. Dievs mūs radīja, lai arī mēs būtu savstarpēji atkarīgi, vienoti ikdienas dzīvē un cits citu atbalstītu. Efeziešiem 4 un 1. Korintiešiem 12 ir rakstīts, ka mēs esam Kristus miesa. Miesa var būt vesela tikai tad, ja visi tās locekļi darbojas kopā, nevis katrs par sevi. Dieva dēli un meitas ir viena ģimene, un ģimenē vajadzētu būt tā, ka cits uz citu var paļauties. Varbūt tad, kad iemācīsimies būt apmierināti ar mūsu atkarību no Dieva un citam no cita, mēs vairāk sāksim līdzināties tai draudzei, ko Dievs ir iecerējis.
Kirsty Anderson
Tulkots no žurnāla „Encourager” Nr. 140.