Cerības dāvana
Kāds cilvēks saslima un nezināja, vai izveseļosies. Viņš bija aizvadījis daudzus veiksmīgus un panākumiem bagātus dzīves gadus, bet sirds dziļumos apzinājās, ka šie sasniegumi nav tas, ko viņam vajadzēja visvairāk. Dziedināšanu nevarēja nopirkt vai iegūt, smagi strādājot. Dziedināšana bija dāvana un svētība.
Cilvēks gulēja gultā un pateicās Dievam, ka vēl spēj elpot. Viņš bija pateicīgs par tiem, kas nāca un gāja, cenšoties palīdzēt viņam dzīvot. Viņš pavadīja laiku pārdomās, jo neko citu darīt nebija spējīgs.
Viņa domas pašas no sevis pievērsās Tam, kurš viņam bija devis dzīvību un varēja dot vēl vairāk. Viņš gribēja vairāk. Visu dzīvi viņš bija gribējis kaut ko vairāk. Viņš kavējās domās pie tā, ko varētu paveikt, ja vien izveseļotos. Viņš domāja arī par pieļautajām kļūdām, ko izlabotu, ja būtu tāda iespēja. Viņš vēlējās otru iespēju, apzinādamies, ka patiesībā tādas nav. Visām izvēlēm ir sekas, kas turpina dzīvot šo izvēļu ietekmētajos cilvēkos.
“Kāpēc, Kungs? Kāpēc es vienmēr gribu vēl kaut ko? Vai es vienmēr gribēšu kaut ko vairāk? Kad ir diezgan? Es centīšos vairāk kalpot tev, Kungs, ja tu dosi man iespēju. Es zinu, ka varu labāk.”
Cilvēks klausījās vienmuļajos monitora pīkstienos, kas liecināja, ka viņš vēl ir dzīvs. Katrs “pīk” bija vēl viens mirklis, kad viņš būtu varējis darīt kaut ko citu.
“Kungs, kāpēc es esmu šeit? Kāpēc tas notiek?”
Pīk. Pīk. Pīk.
“Vai tu mani dzirdi, Kungs? Vai ir pienācis mans laiks? Vai tu nāc pēc manis? Vai es esmu gatavs?”
Pīk. Pīk. Pīk.
“Lai ko tu esi nolēmis, Kungs, vai tu nevarētu to darīt drīzāk? Esmu noguris gaidīt…”
Pīk. Pīk. Pīk.
“Kungs, man jau vairs nav svarīgi. Lai notiek, kas notikdams! Es pat nezinu, ko domāt. Esmu piekusis darīt labu.”
Pīk. Pīk. “Nepiekūsti!”
“Ko? Ko nozīmē “nepiekūsti”?”
“Kad izveseļosies… uzzināsi.”
“Izlasīšu, Kungs! Liels paldies!”
Cilvēks tiešām atlaba un pie pirmās izdevības uzmeklēja Bībelē nodaļu, tad pantu un tad gudrību, kuru Dievs viņam dāvināja ilgajā gaidīšanas laikā.
Īstā dāvana un svētība bija cerība. Dziedināšana bija tikai atbilde uz lūgšanu.
Pēdējo divu gadu laikā mums visiem ir bijis vairāk laika padomāt. Šī līdzība nav tikai kāda cilvēka stāsts; tā ir mūsu visu stāsts.
Rakstu vieta, ko Dievs dāvāja šim cilvēkam, ir Galatiešiem 6:9. “Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.”
Tulkojusi Ailita Kuka
https://www.foundationswithjanet.org/