Mans vaļasprieks un Dieva talants

Šoreiz par savu vaļasprieku stāsta Edīte Tankelsone, kuru daudzi Latvijā pazīst kā Latvijas Kristīgā radio raidījuma „Celies un staigā!” vadītāju.

Bībelē 139. psalmā ir rakstīts, ka Dievs ikvienu no mums ir brīnišķīgu radījis. Katrs no mums ir unikāls kā personība savā raksturā, interesēs un arī talantos, kurus Dievs, mūsu Radītājs, mums ir piešķīris pēc Savas izvēles. Arī man, pēc rakstura radošam un mākslinieciskam cilvēkam, Dievs ir devis dažus talantus un vaļaspriekus.

Kad 2010. gadā pārcēlos dzīvot uz Liepāju, sāku apmeklēt dažādus radošus pulciņus Liepājas Neredzīgo biedrībā. Īpaši mani piesaistīja un aizrāva filcēšanas nodarbības. Filcēšana, patiesībā, ir darbs ar visdažādākajās spilgtās krāsās nokrāsotu vilnu, no kuras, to īpašā veidā apstrādājot, vai nu veļot ar rokām, vai arī bakstot ar speciālu adatiņu, iegūst materiālu, ko sauc par filcu. No tā var gatavot daudz un dažādu brīnišķīgu lietu, ar kurām iepriecināt sevi un ikvienu, kuram tās patīk. Kad sāku apmeklēt filcēšanas nodarbības, man ļoti iepatikās filcs kā materiāls, jo tas ir ļoti mīksts un pūkains, gribas to paglaudīt un samīļot. Visvairāk mani sajūsmināja dekoratīvie ziedi, kurus var izmantot kā dekoratīvas piespraudes pie apģērba vai somas. Veidošanas procesā šie ziedi it kā paši nosaka, kādi tie vēlas izskatīties, un neviens no tiem nelīdzinās kādam citam.

Liepājas Neredzīgo biedrībā iemācījos gatavot arī ziepītes filcā. Tās ir parastās tualetes ziepes, tikai īpašā veidā iestrādātas filcā. Mazgājoties ar tādām ziepītēm, reizē arī tiek viegli masētas rokas. Kad ziepes filcā ir beigušās, palikušo filca apvalciņu var uzmanīgi pārgriezt un no tā izgatavot maisiņu sīku priekšmetu glabāšanai vai cimdiņu masāžai.

Esot nodarbībās Neredzīgo biedrībā, laiks aizskrēja tik ātri, ka gribējās vēl un vēl kaut ko izgatavot. Nolēmu pamēģināt to darīt mājās. Man par prieku tas izdevās, un tagad varu darboties un eksperimentēt ar krāsām, cik vien sirds vēlas. Pēdējā gada laikā, pateicoties Dieva žēlastībai un ārstu veiktajām operācijām, mana redze ir uzlabojusies, tāpēc vēl jo lielāku prieku sagādā darbs ar spilgtās krāsās nokrāsoto filcu. Mani šī nodarbošanās arī nomierina, jo filcs kā materiāls rodas, veļot vilnu glāstošām kustībām. Kad pagājušā gada decembrī mūžībā aizgāja mans tētis, darbošanās ar filcu bija labs veids, kā novērst domas no zaudējuma sāpēm.

 Pēdējā laikā daži cilvēki man ir lūguši pagatavot viņiem no filca kādas lietiņas, kas varētu noderēt kā dāvana. Daru to ar prieku, jo man patīk iepriecināt cilvēkus arī tādā veidā. Veidoju gan ziedus, gan ziepītes tādās krāsās, kādas katrs vēlas. Ja jautā par samaksu, atbildu, ka tas ir pēc paša ieskatiem gluži simboliski, lai varētu iegādāties materiālus jauniem darbiņiem.

Foto: E. Tankelsones personīgais arhīvs

Nav komentāru

Komentēt